Vēsturiskie feiki3

Vannu vēsture ASV

1917. gadā populārajā Ņujorkas izdevumā «New York Evening Mail» parādījās feika ASV vannu vēsture, ko bija sarakstījis žurnālists Henrijs Menkens. 1800 vārdu garajā esejā viņš žēlojās, ka ievērojama jubileja- vannas ieviešana AV 1842 gadā- ir pagājusi nepamanīta- "Ne santehniķi salutēja, ne gubernators teica lūgšanu" Rakstā bija minēti «fakti» par to, cik nelabprāt 19. gadsimta vidū Savienotajās Valstīs tika ieviestas vannas. Oficiāli it kā esot atzīts, ka mazgāšanās vannā ir kaitīga veselībai, tāpēc atsevišķās vietās šī procedūra tikusi aplikta ar drakonisku nodokli, tikusi ierobežota vai vispār aizliegta. Pirmais prezidents, kurš mazgājies vannā, esot bijis Milards Filmors gadsimta vidū. Neskatoties uz to, ka rakstā sniegtās ziņas bija acīmredzami nepatiesas un dažviet pat absurdas, raksts kļuva plaši pazīstams un to daudzreiz citāja dažādos izdevumos un pat nopietnos zinātniskajos darbos.

Tikai pēc astoņiem gadiem Menkens nopublicēja atsaukumu, paskaidrojot, ka vienkārši esot gribējis novērst cilvēku domas no kara.  Taču tas īpaši nekaitēja nepatiesajai vannu vēstures  popularitātei. Tā, piemēram, 1952. gadā prezidents Trumens citēja Menkena rakstu savā runā, kas bija veltīta veselības aizsardzībai, un vēl pavisam nesen-  2004. gadā- «Washington Post» pieminēja viltoto faktu no tās rubrikā «Saderam, ka tu nezini, ka...». Jeņķi ciena savu īso vēsturi, un prezidenta Filmora iešana vannā tur ir pietiekami nozīmīgs fakts, lai to periodiski atcerētos.

Izdzīvojušais lēcējs no Bruklinas tilta

Kad 1883. gadā atklāja Bruklinas tiltu, Ņujorka jau bija liela pilsēta. Taču vairums ēku tur vēl bija diezgan mazas. Augsto ēku būvniecība vēl nebija sākusies, tāpēc Bruklinas tilts ar saviem 83 metrus augstajiem piloniem bija īsts šoks. Celtniecības laikā gāja bojā 26 strādnieki un pēc tam vēl tas kļuva populārs pašnāvnieku vidū.

Tomēr daudzi vēl arvien ir pārliecināti, ka pirmajam cilvēkam, kurs nolēca no tilta, paveicās. Stīvs Brodijs it kā noleca no tilta ūdenī un izpeldēja krastā, lēcienam it kā bija pat vairāki liecinieki. Taču vēlāk atklājās, ka Stīva draugi no tilta nometa manekenu, bet Stīvs drīz pēc tam izpeldēja krastā.  Brodiju atmaskoja, bet tas netraucēja vēl ilgi viņam būt populāram kā drosmīgajam un veiksmīgajam lēcējam no Bruklinas tilta. Arī Amerikā cilvēki reiz avīzēs rakstītajam tic vēl ļoti ilgi.

Aidaho štata nosaukums

 1860. gadā  kāds turīgs un ietekmīgs vīrs-  Džordžs Villings ieteica " Aidaho" kā teritorijas nosaukumu , apgalvojot, ka vietējo indiāņu valodā tas nozīmējot – "Kur saule no kalniem parādās". Aidaho apvidū šis vārds ātri ieguva popularitāti un ap 1863. gadu tā jau bija officiāli pazīstama kā Aidaho teritorija. Vēlāk tomēr Villings atzinās, ka šo vārdu izdomājis un tam neesot nekāda sakara ar vietējo indiāņu valodu. Protams, ka arī šī atzīšanās neko nenozīmēja, jo poētiskais skaidrojums daudziem vēl arvien liekas labs.

Pirmais šaha automāts

Pirmo "šaha automātu" uzkonstruēja Volfgangs fon Kempelens, lai izbrīnītu imperatori Mariju Terēzi. Tā sastāveja no dabiska lieluma vaska figūras- turka, kurs sēdēja pie koka kastes(izmēri  1,2×0,6×0,9m) ar šaha dēli uz augšējā vāka.Demonstrācijas sākumā kastes durvis atvērās, un ar sveces palīdzību publikai tika demonstrēts sarežģīts meānisms ar daudziem mezgliem un detaļam.Pēc tam durvis aizvērās, mehānisms it kā tika ar atslēgu iedarbinats un sākās spēle, kuru reali izspēlēja kastē noslēpts šahists. Tadā veidā izdevās piečakarēt pat Napoleonu un Bendžaminu Franklinu. Ja ne ugunsgrēks, kurā cieta 'Turks" un kurš atklāja patiesību.