Gara laika, vēsturisks stāsts 1. izmēģinājuma daļa (atkarībā no intereses).
"Baltie vergi berberu krastos"
Gara laika, vēsturisks stāsts 1. izmēģinājuma daļa (atkarībā no intereses).
"Baltie vergi berberu krastos"
Mūsdienās nereti gaismā tiek celta un plaši aprunāta traģēdija – melnās rases pārstāvju paverdzināšana un tirdzniecība. Tiek izcelta eiropeīdās rases vaina šajos noziegumos tajā pašā laikā izceļot to kā ko īpašu starp pārējiem noziegumiem, reti kad tiek pieminēts pretējs cilvēku tirdzniecības virziens - baltie vergi Ziemeļāfrikā
Verdzība pastāv jau tūkstošiem gadu. Pirmās liecības par vergu tirdzniecību atrodamas jau ’’Hammurapi kodeksā’’ – senajā Babilonijā. Verdzība lielākā vai mazākā mērā, dažādās formās ir pastāvējusi vienmēr, tomēr par pārsteigumu reti kurš zina par berberu pirātiem kas sākot no 16. gadsimta darbojušies Vidusjūrā.
Šajā laika periodā jebkurš ceļotājs vai tirgotājs šajā reģionā riskēja tikt sagūstīts, tomēr šie laupītāji neesot ar to apmierinājušies un uzbrukuši piekrastes ciematiem mūsdienu Itālijā, Francijā, Spānijā, Portugālē nolaupījuši cilvēkus pat tādās attālākās zemēs kā Anglijā un Īrijā. Ir fiksēti gadījumi par berberu kaperu uzbrukumiem pat Islandē.
1631. gadā no Īrijas ciemata „Baltimoras” tika aizvesti gandrīz visi iedzīvotāji, draudi neaizsargātajām piekrastēm bijuši tik lieli, kad iedzīvotāji pat pametuši neskaitāmus ciematus un pilsētiņas un nav tur atgriezušies līdz pat 19. gadsimta sākumam.
*Berberu krasts – teritorijas mūsdienu Marokā, Alžīrijā, Tunisijā un Lībijā
Sagūstītajiem kristiešiem neklājās viegli, daudzi gāja bojā ceļā uz Ziemeļāfriku, dēļ karstuma, slimībām, pārtikas un ūdens trūkuma. Izdzīvojušie nonāca tirgus laukumos kur tie pirms pārdošanas stundām ilgi stāvēja kājās kamēr pircēji apskatīja un novērtēja „preci”.
Pēc tam vergi atkarībā no pircēja bija spiesti veikt dažādus darbus, pārciestais nekādā gadījumā neatšķīrās no melnās rases vergu pārciestā eiropiešu kolonijās. Vīriešiem parasti tika iedalīti smagākie darbi – darbs raktuvēs vai smagos būvniecības darbos, vissliktākais kas varēja notikt bija tikt norīkotam kā galeru airētājam. Airētāji tika pieķēdēti, pie savām sēdvietām, kuras nekad nepameta tur tie ēda, gulēja un nokārtoja savas dabiskās vajadzības. kamēr sievietes parasti bija mājkalpotājas vai arī tika iegādātas ar mērķi sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus.
Tā tas turpinājās gandrīz divus gadsimtus līdz 1800. gadu, pirmajā pusē, vairākas Eiropas lielvalstis un ASV apņēmās, verdzību un pirātismu izskaust. Tika nogremdēti pirātu kuģi un Eiropas lielvaras patstāvīgi bombardēja berberu pilsētas. Tam punkts tika pielikts 1830. gadā, kad Franču armija pakļāva Alžīriju. Vēlāk neatkarību Eiropas lielvarām zaudēja arī mūsdienu Lībijas Tunisijas un Marokas teritorijas.
Titulbilde
Kā vispār var ienākt prātā apgalvot, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu ne tikai nav vienīgie cietēji no verdzības, bet arī ir atbalstījuši verdzību. Tas ir rasisms augstākajā pakāpē. Lai izpirktu savu vainu un glābtos no tumšādaino cilvēku dusmām steidzami taisi rakstu par to, ka baltie būs mūžam parādā tumšādainajiem, kuri ir vienīgie un mūžīgie cietēji.
1650. gadā Īrijā iebruka lorda Olivera Kromvela armijas un sākās īru etniskā tīrīšana. Pēc piesardzīga vērtējuma, 20 000 īrus noslepkavoja, ieņemot trīs pilsētas; 40 000 īru ( "katoļu karavīru" ) tika izsūtīti uz Spāniju; 10 līdz 20 tūkstoši īru tika deportēti uz britu kolonijām Jamaiku un Barbadosu kā vergi cukurniedru plantācijām. "Diena", 11.07.2011