Arī mūsdienu frizūrās dažkārt sastopamas senas līnijas un formas, kas piemērotas šī brīža prasībām, taču no seniem laikiem ir aizgūti ne vien frizūru veidošanas pamati, bet arī dabīgās matu krāsas hennas un lieko matu izmantošana. Jau tajā laikā atpazīstami vīriešu bārdas skūšanas paradumi un loku veidošanas paņēmieni.
5. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ēģiptē frizūrās raksturīga bija trapecveida forma. Izveidoja celiņu galvas vidū. Matus sapina ļoti smalkās bizītēs un nogrieza vienādā garumā. Vēlāk sāka veidot sarežģītākas frizūras. Galvas virspusē un bizīšu galos veidoja mazas sprodziņas.
Tajā laikā lietoja arī parūkas, kuras nēsāja gan sievietes, gan vīrieši. Zem tām tika paslēpta pilnīgi noskūta galva vai īsi apgriezti mati. Dižciltīgākajiem parūkas tika veidotas īpašā frizūrā un pēc tās varēja atšķirt turīgākos ļaudis, jo ļoti greznas frizūras vareja atļauties tikai valdnieces un priesterienes.
Laikam ejot parādījās arī aukstās ondulācijas pirmsākumi, kad mitros matos veidoja viļņus. Frizūrās izmantoja dažādus rotājumus. Valdnieku sievām uz galvas varēja manīt skaistas diadēmas. Galvas rotāšanai tika izmantoti arī ziedu vainagi. Frizūru veidošanai izmantoja kaula vai metāla matadatas, kuras grezoja ar gliemežvākiem vai zelta rotājumiem.
Vēlāk matus sāka krāsot, izmantojot dabīgu augu krāsvielu.
Vīrieši Ēģiptē ūsas un bārdu skuva ar sirpim līdzīgu asmeni, kas iespējams bija bārdas naža senais priekštecis. Vīriešu galvas rotāja brīvi krītoši mati, kurus pieres daļā veidoja viļņotus. Vēlāk tos sāka skūt un aizstāja ar parūkām. Priesteri nēsāja zelta un sudraba stīpas.
Mūsdienās frizieri ir atzīti par sava amata meistariem, taču tajā laikā matu kopšanas procesu veica turīgo cilvēku vergi.
