Vēstures mīklas, kuras izdevies atrisināt salīdzinoši nesen18

Spāņu gripas mīkla. 2009. gadā amerikāņu un japāņu zinātnieku komanda sniedza atbildi uz jautājumu, kāpēc spāņu gripa kļuva par nāvējošāko gripas vīrusu pasaules vēsturē. Spāņu gripa, kas plosījās 1918.-1920. gadā, izplatījās pa visu pasauli un nogalināja 20-50 miljonus cilvēku. Zinātniekiem izdevās identificēt trīs gēnus, kuru dēļ 1918. gadā izplatījies vīruss spēja veidoties plaušu audos (parastās gripas gadījumā vīrusi vairojas galvenokārt mutē, degunā un kaklā). "Tādējādi vīrusa upuri saslima ar nopietnu plaušu karsoni, " stāstīja pētījumu vadītājs virusologs Jošihiro Kavaoka. Pēc trīs minēto gēnu atklāšanas, tagad zinātniekiem būs vieglāk radīt ārstniecības līdzekli, lai nākotnē būtu iespējams izārstēt tādus pašus vīrusus, kas izraisīja spāņu gripu.

Vai Napoleons Bonaparts, atrodoties ieslodzījumā uz Svētās Helēnas salas, tiešām tika noindēts ar arsēnu? Nē. Itālijas kodolfizikas institūtā veiktajā pētījumā beidzot tika pierādīts, ka gandrīz 200 gadus pastāvošā hipotēze, ka Napoleonu Bonapartu noindēja ar arsēnu nav patiesa. Zinātnieki to pierādīja pedantiski izpētot četrus Napoleona matu paraugus no dažādiem viņa dzīves periodiem. Pēdējais mats bija no viņa nāves dienas. Pēc tam viņa matu analīžu rezultāti tika salīdzināti ar šobrīd dzīvojošo cilvēku matu analīžu rezultātiem. Pētījumos atklājās, ka gan mats no Napoleona bērnības, gan no viņa miršanas dienas satur apmēram 100 reižu vairāk arsēna nekā šobrīd dzīvojošo cilvēku mati. Par noindēšanu nevar būt ne runas, jo arsēna daudzums viņa matos ir bijis nemainīgs visu viņa dzīves laiku. Šī pētījuma analīžu rezultāti savukārt liecina par labi vēlvienai teorijai - Napoleons nomira no kuņģa vēža, ko izraisīja slikti ēšanas paradumi.

Ar kādu slimību slimoja Anglijas karalis Henrijs VIII? Henrijs VIII savos jaunības gados bija vesels, fiziski spēcīgs un izskatīgs vīrietis, bet savā nāves dienā svēra vairāk nekā 200 kilogramus, kā arī cieta no muskuļu vājuma, intensīvas svīšanas un citām psihiskām kaitēm. Jautājums tikai, kas izraisīja karaļa veselības problēmas? Angļu bioarheoloģe Katarina Vitlija uzskata, ka zin atbildi uz šo jautājumu. Savā 2011. gadā veiktajā pētījumā Vitlija noskaidroja, ka karalis bija slims ar Makleoda sindromu - ģenētisku slimību, kas parasti uzliesmo ap 40 gadu vecumu un izpaužas ar sirdskaitēm, kustību traucējumiem un psihiskām slimībām. Visi šie simptomi bija novērojumi arī Henrijam VIII. Turklāt viņam bija arī retā Kell pozitīvā asingsrupa, kas varētu izskaidrot arī to, kāpēc divas no pavisam sešām karaļa sievām - Anna Boleina un Aragonas Katrīna - piedzīvoja spontānos abortus. Vitlija norāda, ka šis asins tips palielina aborta risku par 50 %.

Kāds bija britu karaliskās jūras flotes lepnuma, flagkuģa "Victory" katastrofas iemesls? 1744. gada oktobrī Lamanšā nogrima britu kuģis "Victory", jūras dzelmē paraujot tā 1000 vīru apkalpi. Tā bija lielākā katastrofa britu karaliskās jūras flotes vēsturē. Vēsturnieki ilgi bija vienisprātis, ka kuģis nogrima stiprās vētras dēļ, tomēr pirms dažiem gadiem veiktais pētījums, atklāja , ka kuģis gāja bojā tā būvētāju paviršā darba dēļ. Britu jūras arheologs Šons Kingslijs pēc "Victory" vraka pamatīgas apskates apgalvo, ka 18.gadsimtā karaliskajai flotei trūka kokmateriālu, tādēļ šo kuģi uzbūvēja no kokmateriāliem, kas nebija pilnībā izžuvuši. "Victory" korpuss un klājs ātri sapuva un nebija spējīgs turēties pretī spēcīgās vētras iedarbībai. Turklāt tā konstrukcija nebija piemērota burāšanai lielos viļņos. Kingslijs ir pārliecināts, ka jūras flotes jau tajā pašā 1744.gadā zināja par īstajiem katastrofas iemesliem, tomēr vainu novēla uz laikspstākļiem , jo baidījās no atbildības. Slavenā kuģa vraks tika atrasts 2008. gadā un šobrīd tas atrodas Jūras mantojuma fonda pārziņā.