Vēstures krikumiņi par Latvijas pilsētām #121

Savulaik no Aizputes uz Liepāju apmēram 3 stundās varēja nokļūt ar bānīti. Šaursliežu dzelzceļu atklāja 1900.gadā un tas godam kalpoja līdz 1964.gadam. Tā bija otrā šāda veida dzelzceļa līnija Latvijā un tas atšķīrās ar sliežu platumu - 1000mm. Interesanti, ka sākumā pasažieru vagoni nebija numurēti, bet tiem tika doti vārdi- Aligators, Sermulītis, Lakstīgala...

Viens no Aknīstes pakalniem ir pārtapis Sēļu parkā - tā virsotnē apskatāms stilizēts sēļu cietoksnis ar torņiem un šeit esošās kāpnes ir vienas no garākajām Latvijā.

Aloja ir virszemes ūdeņiem visnabadzīgākā pilsēta Latvijā. Tās teritorijā neatrodas pat ne mazas mazītiņas upītes vai ezeriņa.

Marienburga - Marijas pils, tā Alūksne tika saukta agrāk un tā ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta (aptuveni 200m virs jūras līmeņa). Pilsētas augstākais punkts ir sens latgaļu pilskalns- Tempļa kalns, kura virsotnē atrodas Slavas templis.

Ape, savulaik saukta par Hopenhofu, ir burvīga mazpilsēta. Vairums tās ēkas būvētas no vietējā dolomīta.

Auce ir vienīgā Latvijas pilsēts, kuras vārds ir atrodams kalendārā un šeit I Pasaules kara laikā vācu karaspēks ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku.

Baldonē tika ierīkots pirmais dzelzs ceplis Kurzemes hercogistē. Vēlāk arī enkuru un naglu kaltuvi un lielgabalu lietuvi.

Baložu pilsētas dienvidu robeža ir 19.gs 80.gados ierīkotā Ostvalda kanāla sākums. Kanāls bija paredzēts mežu meliorēšanai un koku pludināšanai.