Venēcija, vieta, kuras nozīme ir bijusi nenovērtējami lielāka par tās patiesajiem izmēriem. Tas, kas ir no tā palicis mūsdienās, tiek izvazāts pa pasauli neskaitāmās tūristu uzņemtās fotogrāfijās, video un citādi piemiņas lietu veidā. Masu tūrisms sākās 20.gs. sešdesmitajos gados un pirms tam tā bija bagāto izklaide - aizbraukt uz Venēciju.
Tā vienmēr ir bijusi skaista vieta, pilsēta, kas uzbūvēta uz ūdens, ar ikgadējiem karnevāliem jau no viduslaikiem. Tās novietojums ir ļāvis cilvēkiem pilsētu padarīt par dabīgu patvēruma vietu, bet mūsdienās ir daudz kas darīts, lai ar dažādiem festivāliem un citiem kultūras pasākumiem to padarītu par ceļojumu galamērķi. Rezultāts ir tāds, ka pēc pēdējām prognozēm ap 2030.g. pilsētā vairs nepaliks pastāvīgu iedzīvotāju. Vēl tikai pirms 30 gadiem tur dzīvoja ap 120000 iedzīvotāju. Tūrisms, kas tiek pasniegts kā labs ienākumu avots kļūst par pilsētas slepkavu. Ne tikai tā rezultātā ir aizvērušies tur esošās rūpnīcas, bet intensīvā satiksme bojā pašu lagūnu, uz kuras ir uzbūvēta pilsēta. Kultūras pieminekļi kļūs par tās kapakmeņiem.
