Liekas, ka sliktāka varianta par helikoptera iegāšanos darbojošās vulkāna krāterī nevar būt? Bet, lai cik tas būtu neticami, viss beidzās labi.
Kad lidmašīna zaudē augstumu, tai vismaz ir iespēja planēt.Helikopteram tādas iesējas nav. Daudz, ja pilots ir pazīstams ar tādu paņēmienu, kā autorotācija. Bet tas kaut ko dod tad, ja kritiens ir uz mīkstas zemes. Bet kas notiek, krītot darbīga vulkāna krāterī?
Tieši tā notika ar Krisu Daddi un Maiklu Bensonu, kad viņi 1992.gadā uzņēma kadrus filmai.
Kreigs Hoskings pilotēja helikopteru virs Kilauea vulkāna Havaju salās, kad mašīnas motors aizrijās ar lielu daudzumu vulkāniskās gāzes. kuru vulkāns nepārtraukti izverda. Dzinējs apklusa un trīs vīriem draudēja briesmas iegāzties kvēlojošās elles rīklē.
Visi trīs pārdzīvoja katastrofu, bet helikoptera elektronika izgāja no ierindas, atņemot iespēju nosūtīt SOS signālu. Daddi, Bensons un Hoskings pūlējās tikt laukā no krātera,bet ātri saprata, ka tas ir neiespējami tāpēc, ka krātera sienas sastāv no cieta, asa ieža, uz kura var tikai sagriezt rokas.
Daddi un Bensons turējās pie vulkāna sienas vietā, kur gaiss bija mazliet mazāk smacējošs, bet Hoskings atgriezās katastrofas vietā un pievienoja videokameras bateriju helikoptera komunikāciju sistēmai, lai vēlreiz mēģinātu nosūtīt SOS. Tas nostrādāja, un Hoskingu ātri izglāba, pēc mirkļa viņš jau būtu nosmacis. Daddi un Bensonu neizdevās uzreiz ieraudzīt, jo viņus apslēpa biezi dūmu mākoņi.
25 stundas pēc katastrofas un vairākiem neveiksmīgiem glābšanas mēģinājumiem , Daddi savāca visu savu gribasspēku un, sagriezdams rokas un seju, līda augšā pa krātera sienu. Palka tikai Bensons, kurš bija pārliecināts, ka abi viņa kompanjoni ir gājuši bojā. Viņš pavadīja vēl vienu dienu, turoties pie vulkāna sienas.
Kad viņš jau bija zaudējis visas cerības uz izglābšanos, laiks uzlabojās, un helikopters nometa nabaga Bensonam glābšanas grozu. Kā atlgojums tam, ka viņš bija visiem spēkiem turējies pie dzīvības, bija vēl viens lidojums helikopterā virs vulkāna.