Urīnu injicēja dzīvām vardēm
Līdz pat 1960. gadiem pats populārākais veids, kā noteikt grūtniecību, bija urīna injicēšana dzīvā āfrikāņu vērša vardē. Urīnu injicēja tieši vardē, un ja urīnā bijuši grūtnieces hormoni, tad vardei 24 stundu laikā vjadzētu izdēt olas. Tāpēc, ka šī metode bija ļoti ātra un uzticama, to drīz vien sāka izmantot Eiropā un Ziemeļamerikā, līdz apritē neienāca citas lētākas ķīmiskās metodes.
Tika analizētas žurku olnīcas
Pirms varžu testa vispopulārākais grūtniecības noteikšanas veids bija vācu zinātnieku radīts. Zinātnieki atklāja, ka hormoni, kas sastopami grūtnieces urīnā, ietekmē žurku fizioloģiju. Arī šajā metodē urīnu injicēja dzīvā žurkā un pēc dažām dienām to nogalināja, pēc tam secēja, lai izpētītu žurkas olnīcas. Ja žurkas dzimumorgānos bija novērojami lieli izaugumi, tas nozīmēja, ka sieviete ir stāvoklī.
Sieviešu urīns tika rūpīgi pētīts un analizēts pēc tā krāsas, tekstūras, biezuma u.t.t.
Līdzīgi urīna zīlniekiem, kuri mēģināja izzīlēt sievietes grūtniecību pēc urīna, uroskopisti rūpīgi pētīja sievietes urīnu. Šie profesionāļi pētīja urīna īpašības, lai noteiktu, vai sieviete ir bērna gaidībās. Ņemot vērā to, ka šiem uroskopistiem tolaik nebija pietiekamas medicīniskas zināšanas, viņu metodes nebija precīzas un uzticamas.