Vecākā Latvijas pilsēta5

Gribu izveidot aprakstu par savu dzimtu pilsētu Ludzu

Cerams,ka patiks

Ludza atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājuma daļā, mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas Lielais Ludzas ezers (846,4 ha), Mazais Ludzas ezers (36,5 ha), Dunakļu ezers (82,7 ha), Zvirgzdenes ezers (134,2 ha), Runtortas ezers. No Lielā Ludzas ezera iztek Ludzas upe (Veļikajas labā pieteka), ietek Pilda ar kreiso pieteku Kivdolicu un Istalsnu. Plītnīca savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek Garbarupe.

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā laikā (8.-5. gt. pr. Kristus). Neolīta (5.-2.gt.vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ludza pirmoreiz minēta 1177. gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.

Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12. gs. latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Svētā Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929.g., arhit. D.Zariņš). Tuvumā ir lut. baznīca (1866.g.). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974.g.) un Mātes skulptūra —piemineklis (1963.g.) 2.pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Lielā Ludzas ezera krastā Budjankas pussalā kādreiz atradusies Budjankas apmetne; pie Šelupinkiem ir seno latgaļu pilskalns - Ķīšukalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pirms Cirma ezera atrodas 18. gs. sākumā celtais krogs.

Dabas liegums — Gulbinkas purvs. Liegums ir arī Zvirgzdenes salas. Cirma ezera krastā dabas liegums — Gaiļukalns ar kadiķu audzēm. Netālu no Sedzera ezera krastā arhitektūras piemineklis - Sarkaņu katoļu baznīca (1830.g.). Ņukšos Pildas katoļu baznīca (1926.g.) ar 18.gs. altāriem. Netālu dabas liegums Pildas ezers un Silovas pilskalns. Istalsnā katoļu baznīca (celta 1800.g., pārbūvēta 1938.g.). Ciblā Eversmuižas katoļu baznīca (1771., 1871.g.), 1 km tālāk Degteru pilskalns (Silene), Ludzas upes krastā 32 m augstumā Ciblas Kapu kalns (Kazlavas pilskalns).

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā (8.-5. gt. pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas eze­ra krastos atrastie kaula priekšmeti. Neolīta (5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pē­tījis R. Snore, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi E. Snore, liecina par Ludzas apkārtnes ne­pārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi inten­sīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890.-1891. g.) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts sudraba kaklariņķīs (sver 173,2 g). Glabājas Rīgā, Latvijas Vēstures mu­zejā.