Patīk skatīties filmas, kurās redzami cilvēki, kas glābj citus? Rakstā minētie cilvēki nevis tās skatījās, bet gan paši to visu izdzīvoja. Viņi ziedoja savas dzīvības, lai glābtu citus. Nu tad iepazīsti arī tu šos varonīgos cilvēkus!
Lai labi lasās! 
Varoņi, kurus mums jāzina!43
1761
6
Černobiļas sprādziens 1986. gada 26. aprīlī ir viens no visspilgtākajiem piemēriem vēsturē tam, kādas briesmas atomelektrostacijas var mums radīt. Lai gan Černobiļas katastrofa bija pati par sevi briesmīga, viss būtu bijis vēl sliktāk, ja nebūtu bijuši 3 drosmīgie vīri, kas centās visu labot.
Situācija bija aptuveni šāda: kameras korpuss, kurā atradās milzīgs radioaktīva grafīta gabals bija tuvu izkušanai caur grīdu un iekrišanai zemāk esošajā ūdens rezervuārā. Ja tas tā notiktu, rastos acumirklī milzīgs tvaiks, kas izraisītu sprādzienu un līdz ar to tūkstošiem kubikmetru radioaktīvās gāzes nonāktu gaisā, sekas būtu katastrofālas. Ātri nolēma, ka to nedrīkst pieļaut, un tādēļ kādam vajadzēja doties atgriezt vaļā baseinā esošo ventili, lai visu to ūdeni iztukšotu. Trīs vīri, Aleksejs Ananenko, Valērijs Bezpalovs un Boriss Baranovs, brīvprātīgi pieteicās uzdevuma izpildei. Savu uzdevumu viņi izpildīja, bet tas viņiem visiem maksāja dzīvību milzīgās saņemtās radiācijas devas dēļ. Jāatzīmē, ka černobiļas radiācija kopumā skāra 3.3 miljonus Ukraiņu.
2012. gada spēcīgākās viesuļvētras "Sendija" laikā vismaz 286 cilvēki zaudēja dzīvību. Bet nāves gadījumu skaists nav tik liels, cik tas varēja būt, pateicoties Artūram Kaspžākam (Artur Kasprzak).
Kad plūdu ūdeņi bija klāt, viņš steigšus devās uz kaimiņu māju, dzirdot, ka tur bērni sauc palīgā. Tur viņš nogādāja sešus bērnus uz mājas bēniņiem, lai plūdu ūdeņi netiktu klāt. Un tad viņš saprata, ka nekur nav redzams bērnu tēvs. Viņš devās zemāk plūdu apņemtajā mājā un tā arī vairs neatgriezās. Artūrs riskēja ar savu dzīvību veltīgi, jo nezināja, ka šo bērnu tēvs tikmēr atradās citur un bija drošībā.
Maksimiliāns Kolbe, mūks, kurš tika nosūtīts uz Aušvicas koncentrācijas nometni. Kā jau ticīgs Dievam, kā jau Dieva kalps, viņš pieturējās pie visām normām un bija kategoriski pret nacistiem. Kad nacisti nolēma nomērdēt badā 10 cilvēkus, lai tādējādi pierādītu savu taisnību, koncentrācijas nometnē izcēlās neliela panika. Par to satraucās visi izņemot Kolbi. Kad kāds vīrietis skaļi raudāja, jo viņu nacisti bija izvēlējušies bada nāvei, Kolbe pateica, lai viņš neuztraucas, jo badosies viņa vietā. Un tad Kolbe sāka dziedāt uzmundrinošas dziesmas, cik ilgi vien spēja, lai uzmundrinātu nometnē esošos cilvēkus. Galu galā nacisti nenoturējās un viņu nogalināja.
Pēc daudzu Aušvicas nometnes cilvēku stāstītā, tieši Kolbe devis viņiem iemeslu dzīvot. Kopumā Aušvicas nometnē savu dzīvību zaudēja 1.1 miljons cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija ebreji. Tāpat tur tika nogalināti daudzi čigāni, kā arī nacisma pretinieki poļi.
2009. gadā plūdi izpostīja Filipīnas un atņēma dzīvību kā minimums 464 cilvēkiem. Aptuveni plūdu sākumā 18 gadus vecais Muelmārs Magallanes nolēma, ka, ja daba grasās nogalināt cilvēkus, tad lai tā stājas pretī vispirms viņam. Kad viņš novēroja, ka strauji sāk celties ūdens līmenis, viņš apsēja striķi sev ap vēderu un arī ap netālu esošo koku un tad izglāba vispirms savu ģimeni, tad kaimiņu ģimeni un tad vēl otru kaimiņu ģimeni. Bet tad beidzās viņa veiksme. Kad Muelmārs bija izglābis jau padsmit cilvēkus, spēki bija viņu pametuši. Un tad viņš pamanīja ūdenī jauno māmiņu ar bērnu. Muelmārs ienira, lai viņus glābtu, bet tā arī virspusē vairs neiznira.
Keisijs Džonss (1863-1900) ir amerikāņu varonis, kura vārds iemūžināts pat kādā kovboju dziesmā. Šo godu viņš izpelnījies glābjot vilcienu, kurš pilns ar cilvēkiem. Kamēr viņš strauji brauca uz Misisipi, lai atgūtu iekavēto laiku, tvaika vilciena kurinātājs pamanīja uz sliedēm ugunsdzēsēju mašīnu. Nemaz nedomājot Keisijs pavēlēja, lai kurinātājs lec laukā no vilciena. Tikmēr viņš pats strauji spieda pa bremzēm. Jāatzīmē, ka Keisijam izdevās tik ļoti nobremzēt vilcienu, ka paredzētās katastrofas vietā gāja bojā tikai viens cilvēks – viņš pats.
Tāpat kā iepriekš minētais Muelmārs, arī Džordans Rice plūdu laikā glāba savu ģimeni. Tikai atšķirībā no Muelmāra, Džordanam bija 13 gadi un viņš pat neprata peldēt. Kad viņa ģimenes mašīna dodoties uz Kvīnslendu iestrēga un nonāca plūdu straumē, viņš ar savu mammu un jaunāko brāli nevarēja nekur paglābties. Atlika vien gaidīt uz citu palīdzību. Un tad palīgā ieradās ugunsdzēsēji. Kad Džordanu gribēja glābt pirmo, viņš atteicās, teikdams, lai vispirms glābj jaunāko brāli. Kad tas notika, par nelaimi, milzīga ūdens straume viņu un viņa māti nogalināja. Bet vismaz jaunākais brālis bija glābts.
Alfrēds Vanderbilts (1877-1915) bija cilindru valkājošs sportisks džentlmenis un kopumā vienkārši pozitīvs cilvēks. Kā jau cilvēks, no ļoti turīgās Vanderbiltu mājsaimniecības, viņš baudīja luksusa dzīvi, darot to, kas vien viņam ienāca prātā. Zem šī cilvēka ārējās bagātības slēpās cilvēks ar īsti varonīgu sirdi. Kamēr Vanderbilts bija uz okeāna lainera "RMS Lusitania" klāja, vācijas karakuģis nolēma lainerim izšaut virsū torpēdu. Kad torpēda sasniedza savu galamērķi, Vanderbilts nekavējoties izdāļāja visiem glābšanās vestes, savējo atdodot kādai grūtniecei, un sasēdināja visus glābšanās laivās. Sagadījās tā, ka pirms trīs gadiem (1912. gadā) viņam vajadzēja būt uz Titānika klāja, bet tad viņš pēdējā brīdī mainīja plānus. Liktenis negribēja ar to samierināties un tādēļ šajā reizē atņēma viņam dzīvību.
Doktors Liviu Libresku (1930-2007) bija profesors Virdžīnijas tehniskajā institūtā. Kad šajā institūtā kāds pustracis pusaudzis Seung-Hui Cho atklāja uguni uz citiem studentiem, Libresku saprata, ka ikviens viņa klasē būs briesmās, ja viņš nenoturēs durvis aizvērtas. Šim 76 gadus vecajam rumāņu vīram izdevās noturēt durvis ciet, šai laikā saņemot piecas lodes, no kurām viena bija letāla, trāpot galvā. Dēļ šīs Librescu apbrīnojamās drosmes, tika nogalināts tikai viens students, bet pārējie tika sveikā cauri vien ar pamatīgu izbīli.
Oļegs Ivanovičš Ohrimenko bija vecākais operāciju virsnieks Omskas ātrās reaģēšanas vienībā, kā arī Krievijas federācijas varoņa ordeņa īpašnieks. Viņam ar savu komandu nācās savaldīt bīstamus noziedzniekus, kas bija bruņojušies ar pistolēm un granātām. Kad noziedznieki centās izlauzties cauri policistiem, esot kopā ar sievieti ķīlnieci, ātrās reaģēšanas vienība centās ātri viņus neitralizēt. Noziedzniekiem redzot, ka pret viņiem darbojas ātrās reaģēšanas vienība, iestājās panika, un viņi nometa zemē granātu. Oļegs to redzot nevilcinājās un ar savu ķermeni uzgūlās granātai virsū, absorbējot sprādzienu. Tādējādi viņš izglāba savus biedrus, tuvumā esošos pilsoņus un arī ķīlnieci.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu!
Citi interesanti raksti, protams, <šeit>!
PS: Lūdzu ieliec rakstam tavuprāt atbilstošo vērtējumu - "+" vai "-".
Tev patiks šie raksti
Lasiju ar lielāko aizrautību. Visu cieņu visiem šiem cilvēkiem.
