Valsts, kuras attīstības modeli pārņēma Ķīna29

Li Kuans Ju ne vienreiz vien nicīgi ir izteicies par zvērināto tiesu - atkal no paša pieredzes. Kad Singapūra vēl bija angļu kolonija, bet Li Kuan Ju - sociālistisks liberāļu advokāts, viņš panāca četru neliešu attaisnošanu, kuri bija nogalinājuši angļu virsnieku, pie tam vienkārši tāpēc, ka viņš bija angļu virsnieks - tie bija rasu nemieri. No tā Li Kuans Ju izdarīja cinisku secinājumu- ka 12 juridiski neizglītotu garāmgājēju ātri kļūst par veikla advokāta laupījumu. 

Vēl viena lieta, par kuru Li Kuans Ju izteicās skeptiski, bija vispārējas vēlēšanu tiesibas, kaut arī viņš pats tika ievēlēts pateicoties vispārējām vēlēšanu tiesībām.  Viņš ar sajūsmu rakstījapar Honkongu, kur cilvēkiem nav sociālās apdrošināšanas, un viņi tāpēc panāk vairāk. Li Kuans atklāti pateica, ka, tā kā viņš ir vēlēts politiķis, žēl, ka viņam nav tās brīvības, kāda ir koloniju administrācijai, kurai nav jāatskaitās vēlētājiem. 

Li Kuans Ju uzskatīja, ka ideāla balsošanas sistēma būtu tāda, kurā atbildīgiem cilvēkiem, ģimeņu galvām, būtu proporcionāli vairāk balsu. 

1959. gadā viņš nāca pie varas Singapūrā demokrātisku velēšanu ceļā. Viņa partija- socialistiska partija- saucās. «People’s Action Party». Sākumā viņš startēja vienā blokā ar komunistiem. Vēlāk šī partija kļuva par komunistu ļaunāko ienaidnieku. Uzvara šajā vēlēšanu karā  Li Kuan Ju nenāca viegli, jo viņš bija angļuvalodīgs singapūrietis. Viņš ķīniesu valodu zināja sliktāk kā mazizglītotie komunisti. Li Kuan Ju nācās mācīties miņu valodu, kas ļoti stipri atšķiras no mandarīnu dialekta, kas ir Ķīnas oficiālā valoda. Pie tam viņam to vajadzēja iemācīties tā, lai pārkliegtu komunistus. Bet komunisti kliedza ļoti skaļi. Tā kā bez ķīniešiem Singapūrā bija arī malajieši, viņam nācās iemācīties arī malajiski.

Un tā- Li Kuans Ju kļuva par premjeru. Singapūra tajā laikā bija Malaizijas daļa. 1965. gadā notika katastrofa- Singapūru izmeta no Malaizijas, kuras sastāvā viņa bija. Malaizieši nolēma - priekš kā viņiem tāds caurums kā Singapūra, kur nekā jēdzīga nav, bet ir par daudz ķīniešu? Singapūra- tās nav Karību salas, kur ASV nevienam neatļaus uzsākt kaut kādas batālijas. Tā ir Dienvidaustrumāzija, sešdesmitie. Nav nekāda cita regulatora, tikai spēks. Un ir maza saliņa. 

Anglija savā laikā izveidoja Singapūru par atbalsta punktu tāpēc, ka tā bija sala. Lielbritānija bija jūras impērija, šīs impērijas sienas bija viņas kuģu borti. 

Bet tagad sienu nav, resursu nav, aizsardzības nav. Singapūrai nebija pat dzeramā ūdens- to importēja pa trubām no Malaizijas. Malaizijas attieksme pret Singapūru tolaik bija- priekš kam mums šitie hemoroīdi.  Uznāca štruntīgs garastāvoklis- aizgrieza krānu. Viss beidzās ar to, ka Singapūra sāka importēto ūdeni attīrīt un eksportēt atpakaļ uz Malaiziju. Aleluja malaiziešu slinkumam. 

Izejot no Malaizijas, Singapūra zaudēja administratīvā, darījumu un militārā centra nozīmi Dienvidaustrumāzijā. Malaizija aizvēra Singapūrai savu tirgu. Piedevām Indonēzija sāka stipri tecināt siekalas Singapūras virzienā un domāt, ka nebūtu slikti paplašināt savu teritoriju. 

Pirmais Li Kuan Ju uzdevums bija izdarīt tā, lai Singapūru būtu grūti un neizdevīgi iekarot. Otra problēma bija komunisti, jo Singapūra bija nabadzīgu ķīniešu valsts. Tas bija Mao ziedu laiks, un Āzijā priekšsēdētājs Mao tajā laikā  bija varonis un Ķīnas sasniegumu simbols. Bet Ķinas komunisms melīgas propagandas un vardarbības  ziņā tolaik sita pušu staļinismu pieckārtīgi. . Ir kāds ģeniāls moments Li Kuan Ju memuāros. Viņš sākumā uzstājās kopā ar komunistiem. Viņam patika, kā pūlis vētraini aplaudē komunistu oratoriem. Bet pēc tam viņš  ievēroja, ka pūlis neaplaudē spontāni, ka pūlī ir īpaši cilvēki, kuri dod signālus. 

Un ka šie cilvēki no mītiņiem brīvajā laikā savācas mežmalā un atstrādā aplaudēšanas tehniku. Likās, ka Singapūra bija nolemta. 20 tūkstoši rikšu un velorikšu- kājnieku un velotakšu. Un nekā, ko vest, jo turīgā, izglītotā elite aizgaja no Singapūras kopa ar angļiem. Situācija tāda pati kā Zimbabvē. Likvidētas darba vietas, pārapdzīvota sala un kloāka upes vietā. Zem premjera kabineta loga ganījās govis. Un perspektīvā vēl tas, ka kaimiņvalstis ir spējīgas sagrābt Singapūru vienkārši tāpat vien, ja vien varu nesagrābs komunistu bandīti.  

Pirmais, ko viņš darīja -  viņš aicināja  uz valsti transnacionālās korporācijas, kuras tajā laikā bija sākuši apriet visādi liberāļi un zaļie. Visādi jaunattīstības valstu vadoņi gaudoja, ka transnacionālās korporācijas ir ekspluatatoru bandas, kuras izlaupot valstis.