SIngapūra ir spilgts piemērs tam, ka ne vienmēr ir svarīga pirmatnējā ekosistēma- cilvēkam svarīgs ir dārzs, kuru viņš pats ir radijis. Ne velti paradize visās kultūrās ir attēlota nevis kā mežs, kur dzīvo visādas čūskas, bet kā skaists dārzs. Pie milzīga populācijas spiediena, kurš ir nesalīdzināmi lielāks kā tādā socialajā bedrē kā Haiti, Singapūra ekoloģiski zeļ un plaukst. Jo pati briesmīgākā ekoloģiskā katastrofa ir nabadzība.
Kā raksta Singapūras premjers Li Kuans Ju, viņš ir liels varmācības piekritējs «a great believer in violence». Li Kuans Ju ir saņēmis angļu izglītību, viņš ilgi angliski runāja labāk kā ķīniski. Japāņu okupāciju viņam tomēr nācās piedzīvot Singapūrā. Kā viņš raksta, tieši japāņu okupācija viņu pārliecināja par varmācības efektivitāti - japāņu okupācijas laikā bija absolūta nabadzība, bet nebija noziedzības- jo japāņi jebkura iemesla dēļ vienkārši nošāva vainigo uz vietas.