viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs ielika viņu cietumā. Klaudijs pat pavēlēja mācītājam izpildīt nāvessodu.
Valentīns rakstīja zīmītes cietuma uzrauga meitai, kuru viņš bija iemīlējis. Pirms nāvessoda izpildes jaunais mācītājs palūdza cietuma uzraugam papīru, rakstāmspalvu un tinti un uzrakstīja meitenei atvadu vēstuli, ko nobeidz ar īsu frāzi “Tavs Valentīns”. Saņēmusi šo zīmīti, cietuma uzrauga meitu, kas līdz šim neko nenojauta par jaunā mācītāja jūtām, pārņēma apskaidrība. No tā laika cilvēki šo dienu sagaida kā Visu mīlētāju svētkus.
Bet 496. gadā Romas pāvests Gelasius pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Mīlnieki pielūdz Svēto Valentīnu un uzskata viņu par savu aizbildni.
Citas leģendas vēsta, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.
Kaut arī leģendas mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priestera Valentīna simpātisko, varonīgo un – pats galvenais - romantisko tēlu. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.
Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās- vieni vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam.
Senajā Romā februāris bija oficiālais pavasara sākums, un uzskatīja, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veica īpašus rituālus - iztīrīja putekļus, un visās telpās izkaisīja sāli un kviešus.
Lupercalia festivāls sākās februāra idās, 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.
Bet kāpēc šajā dienā tiek dāvinātas dažādas dāvaniņas?
Angļu galma rakstnieks Semjuels Pepis 17. gadsimta beigās izdarījis ierakstu par to, ka 14. februārī mīlnieki var apmainīties ar dāvaniņām: cimdiem, gredzeniem un konfektēm. Pagājušā gadsimta sākumā amerikāņi sāka sūtīt savām līgavām marcipānu. Kad aizsākās karameļu ražošana, amerikāņi uz konfektēm ieskrāpēja svētkiem piemērotus vārdus. Karameles gatavoja sarkanbaltas. Sarkanā krāsa nozīmēja kaisli, bet baltā - tīru mīlestību. Piecdesmitajos gados konfektes sāka iepakot sirds formas kartona kastītēs. Tā aizsākās tradīcija, ka Svētā Valentīna dienas dāvanai noteikti jāpievieno saldumi sirds formā (tortes, konfektes, cepumus, kūkas, šokolādi).
Ko mīļotajiem dāvināt, kā padarīt vakaru neaizmirstamu un kam pievērst uzmanību šajā burvīgajā dienā?
Savai mīļotajai noteikti dāviniet ziedus (vislabāk sarkanas rozes) un Valentīndienas kartītes.
Pirmās Valentīndienas kartītes izgatavošanu piedēvē Orleānas hercogam Čārlzam (1415 gadā), kurš šajā laikā sēdēja cietumā un, lai cīnītos ar garlaicību, izlēma gatavot kartītes ar mīlas vārdiem, ko sūtīja savai sievai. Bet lielāko uzplaukumu Valentīndienas kartiņas sasniedza 18. gadsimta sākumā. Tagad jēdzienu “Valentīndienas atklātne” mēs saprotam kā apsveikuma kartīti sirds formā ar vislabākajiem novēlējumiem, atzīšanos mīlestībā, rokas un sirds piedāvājumiem vai vienkārši jokiem, kuru neparaksta, un saņēmējam pašam jāuzmin, kas to sūtījis.
Runājot par dāvanām, to izvēle, protams, ir atkarīga no tā, cik jūs esat tuvi un cik labi viens otru pazīstat. Dāvanai jāsimbolizē tas, ko jūs jūtat pret šo cilvēku. Un neaizmirstiet par iepakojumu. Nevajag aprobežoties ar vienu dāvanu. Padariet visu dienu īpašu. Sāciet ar brokastīm gultā.Ja jums slinkums gatavot, tad jau iepriekš sapērciet dažādus saldumus ko pasniegt uz brokastu paplātes.
Ja esat spiesti lielāko dienas daļu pavadīt atsevišķi, tad jau iepriekš nopērciet dažādus suvenīrus - mīlestības simbolus - un salieciet tos kabatās, somās un visās vietās, kur viņš/viņa varētu tos atrast. Šim mērķim derēs plīša rotaļlietas, apsveikuma kartītes, atslēgu piekariņi sirds formā. Pasūtiet viņa/viņas mīļāko dziesmu pa radio, kuru viņš/viņa pastāvīgi klausās. Vakarā, pēc darba, sarīkojiet romantiskas vakariņas. Nav obligāti jāpasūta galdiņš šikā restorānā. Salieciet visapkārt sveces, atslēdziet telefonu, pagatavojiet ko vieglu, ieslēdziet lēnu mūziku, atdzesējiet šampanieti...
Ticiet, ja arī kāds no jūsu iecerētajiem ēdieniem neizdosies, tas nesabojās noskaņu. Jūsu uzmanība un mīlestība tiks novērtēta. Un iespēja pavadīt svētkus divatā, aizbēgot no visa un visiem, tiek vērtēta daudz augstāk par dārgiem ēdieniem restorānā.
Jau senos laikos ļaudis pamanīja, ka tieši 14. februārī mīlestība apreibina ne tikai cilvēkus, bet arī putnus. Uzskatīja, ka tieši šajā dienā tie meklē sev pāri, tāpēc putniņiem tika pievērsta lielāka uzmanība. Ja meitene 14. februārī ieraudzīja pāri lidojam kaiju, tas viņai vēstīja par laulību ar jūrnieku. Redzēt strazdu nozīmēja apprecēties ar nabagu, taču dzīvot laimīgi. Vislielākā laime bija sastapšanās ar krustknābi, kas pareģoja līgavaini - miljonāru.
Svētā Valentīna dienas tradīcijas un paražas saglabājušās no seniem laikiem līdz mūsdienām. Katrā valstī tās, protams, nedaudz arī atšķiras, bet visur šajā dienā ir populāri precēties vai izteikt bildinājumu, šajā dienā arī sievietes var lūgt vīrieša roku. Ja vīrietis nav gatavs pieņemt tik nopietnu lēmumu, tad viņam vismaz jāpateicas par izrādīto cieņu.
