Vai zināji šo visu par zobu pastu?2
43
0
Pirmās ziņas par zobu pastas gatavošanu sniedzas 1500. g. pmē. Mūsu ēras sākumā svaigas elpas uzlabošanai ieteica dzert kazas pienu, kā mutes skalojamais līdzeklis tika lietots baltvīns.
1855. gadā tika izgatavota zobu pasta, kura sastāvēja no dažādiem augiem un minerālvielām — koku eļļas, alvejas, ķimenēm, mirrēm, iekšzemes iežiem un olu čaumalām. Pastas pamatsastāvā bija tauki, mīkla un sveķi, bet kā saistvielu izmantoja medu. Mīkstināšanai izmantoja dateles, auzu novārījumu un saldu alu. Līdz 20. gs. zobu pastas uzglabāja īpašos traukos. 1892. g. ASV zobu pastas sāka pildīt tūbiņās. 1950. g. zobu pastām sāka pievienot fluorīdus.
Iemesls, kādēļ rodas mutes un zobu veselības problēmas, vienmēr ir viens – zobi netiek pietiekami labi tīrīti, uz tiem ir aplikums. Aplikums satur baktērijas, kas veicina iekaisuma un kariesa veidošanos, jo ražo skābes, kas savukārt bojā zoba emalju. Lai neveidotos aplikums, katru rītu pēc brokastīm un ik vakaru pirms gulētiešanas zobi jāmazgā vieglām, slaukošām kustībām, kas vērstas virzienā uz zobu kožamo virsmu. Reizi dienā noteikti jāiztīra zobu starpas ar zobu diegu.
Reklāma
Zobu pastu sastāvs
Untitled 6.jpg - 25.07 KBLai ražotāju izveidotu zobu pastu, tie vienlaikus savieno dažādas abrazīvas vielas ar aktīvām vielām, tīrošajām sastāvdaļām, smaržvielām un garšvielām. Noskaidro, kāds ir katras vielas uzdevums, lai būtu vieglāk izvēlēties, kuru pastu iegādāties.
Krīts (kalcija karbonāts), fosfāti, alumīnija savienojumi, dikalcija fosfāts, nātrija metafosfāts, nātrija bikarbonāts, kalcija karbonāts, silīcija dioksīds un citi līdzīgi savienojumi – abrazīvas vielas, kas palīdz notīrīt aplikumu un aizkavē zobakmens veidošanos.
Fluorīds – novērš zobu bojāšanos.
Ksilitols – mitrinoša viela, piešķir spīdīgumu, plastiskumu.
Triklozāns, soda, cinka citrāta trihidrāts, polifenols, vara fluorīds, dabiskās eļļas – nodrošina zobiem antibakteriālu aizsardzību.
Tretrasodium Pyrophosphate, Gantrez S-70, nātrija tripolifosfāts – novērš zobakmens veidošanos.
Laktoperoksidāze – enzīmi, kas palielina siekalu izdalīšanos. Siekalām piemīt antibakteriālas īpašības. Licozīms – ferments ar antibakteriālu darbību.
Kālija nitrāts – samazina nervu šķiedru uzbudināmību.
Stroncija hlorīds – samazina zobu jūtīgumu, noslēdzot dentīna kanāliņus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zobi ir jutīgi.
Bīstamās vielasUntitled 8.jpg - 45.66 KB
Diemžēl ne visas vielas, kas tiek izmantotas, ražojot zobu pastas, ir videi un mūsu veselībai patiesi veselīgas. Rūpējoties par savu veselību, jāpievērš uzmanība, cik patiesībā veselīga ir tava zobu pasta. Par potenciāli kaitīgāko vielu pašlaik uzskata triklozānu, ko pastai pievieno tā antibakteriālo īpašību dēļ. Šī ķīmiskā viela tiek uzskatīta par vienu no potenciālajām vēža slimību izraisītājām. Triklozāns var radīt aknu, nieru, sirds un plaušu darbības traucējumus, nelabvēlīgi iedarboties uz imūnsistēmu un kaitēt hormonālās sistēmas darbībai.
Zobu pastās bieži izmanto arī sorbitolu, jo tas aizkavē zobakmens veidošanos. Ja organismā šī viela nonāk lielās devās, tā var izraisīt vēdera uzpūšanos un pat caureju.
Regulāri tīrot zobu ar zobu pastu, kuras sastāvā ir Hydrated silicija, ar laiku tiek vājināta zobu emalja. Regulāra virsmas beršana ar raupjiem, abrazīviem līdzekļiem izjauc zobu dabīgo emaljas atjaunošanās procesu, kas notiek, zobiem saskaroties ar siekalām.
Tev patiks šie raksti
