Vai tu to zināji par Latviju? [6]7

Latvija iegūtos dabiskos minerālūdeņus var izplatīt tikai tad, ja ir saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauja. Latvijā ražo sertificētu minerālūdeni ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem: Mangaļi un Venden. Pirmais 213 m dziļais urbums, no kura iegūst minerālūdeni Mangaļi, Rīgā tika veikts 1990. gadā. Gada laikā no šī urbuma izsūknis aptuveni 10 milj. litru minerālūdens. No šāda dziļuma iegūstam minerālūdeņi ir bagāti ar vērtīgām minerālvielām, vienīgi tiem nepieciešama ardzelžošana, kuru veic, ūdeni filtrējot caru kvarca smiltīm. Venden (Cēsu senais nosaukums) ūdeni iegūst vienā no tīrākajām vietām Latvijā Gaujas nacionālā parka teritorijā Cēsīs 135 m dziļumā.

Slampe pagaidām ir vienīgā Latvijas upe, kurai ir atjaunoti tās dabiskie līkumi. Līdzīgi kā daudzas citas Latvijas upes, arī Slampe 1960. gadā meliorācijas rezultātā tika iztaisnota. 2005. gadā tika uzsākts upes lejteces dabiskā tecējuma atjaunošanas projekts – upei 4,6 km garumā izraka jaunu gultni un pirms ietekas Kauguru kanālā izveidoja pārgāzi, ar kuras palīdzību upes līmeni paaugstināja par 1 metru. Tas ļauj upes ūdeņiem palu laikā applūdināt daļu Dunduru pļavu, veidojot palienei raksturīgos biotopus. 

Ventas rumba pie Kuldīgas kādreiz zivis ķēra gaisā. Zvejošana notika šādi: katru pavasari krastā sastiprināja trijkājus – āžus. Pie tiem šķērsām garās kārtīs piekāra pītus grozus jeb murdus, kas bija aptuveni 50 cm dziļi un 80 cm diametrā. Konstrukciju ievietoja ūdenī gar rumbas malu tā, lai grozi karājas gaisā. Laši, vimbas, pat stores, peldot pret straumi, centās pārvarēt rumbu ar lēcienu, taču iekrita izliktajos murdos. Uzskata, ka šo zvejas veidu izgudrojis Kurzemes hercogs Jēkabs, un vēstures avoti liecina, ka šādu ierīci zivju ķeršanai gaisā citur Eiropā neizmantoja.