Vai tu to zināji par Latviju? [3]4

Dzintars ir Latvijas nacionālais akmens (minerāls). Tas ir organiskas izcelsmes minerāls, kuru nereti dēvē par Saules akmeni. Dzintars ir pārakmeņojušies terciāra perioda dzintara priežu sveķi, kas satur 79 % oglekļa, 10 % skābekļa un citus elementus. Terciāra priežu nosaukums latīņu valodā ir Pinus succinifera. No tā arī cēlies Baltijas dzintara zinātniskais nosaukums “sukcinīts”. Dzintars radies aptuveni pirms 35-40 miljoniem gadu, kad uz Zemes bija karsts un mitrs klimats. Latvijas R daļu klāja biezi priežu meži. Priedes bija sveķiem bagātas, un, kokiem atmirstot, tie nonāca augsnē. Jūrai pārklājot arvien lielāku teritoriju, augsni apsedza nogulu kārta, sveķi sacietēja un pārveidojās dzintarā. Dzintarā var atrast saglabājušos senu lapu, ziedu, skuju nospiedumus un pat ieslēgtus kukaiņus. Lieli dzintara krājumi ir Sembas pussalā Kaļiņingradas apkārtnē (Krievijā), Jantarnijā. Tur dzintaru iegūst 1-9 m biezā smilšmāla slānī (zilajā zemē). Latvijā dzintara iegulas nav konstatētas, bet tas atrasts kvartāra nogulumos Engurē, Kaltenē, Rojā. 19. gs. beigās mēģināja pat nosusināt Engures ezeru un pie Mersraga izraka kanālu. Engures apkaimē pamatīgi tika izrakņātas kāpas. Kurzemes piekrastē dzintara gabaliņi nonāk ar jūras straumēm, kuras izskalo Baltijas jūras dienvidos esošos terciāra iežus. Vētru laikā jūras viļņi dzintara gabaliņus izmet krastā.

Latvijas teritorija atrodas tektoniski magmatiskās aktivizācijas zonā, kura sākas Krievijā un ZA-DR virzienā (no Alūksnes līdz Liepājai) stiepjas cauri valsts teritorijai. Krievijā šīs zonas robežās jau ir atrasti dimanti. Latvijā dažāda vecuma iežos ir atrasti tikai dimantu pavadoņminerāli – piropi, hromšpinelīdi un olivīni. Tie veidojas līdzīgos apstākļos kā dimanti – lielā spiedienā zemes dzīlēs. Dimantus parasti atrod tā sauktajās kimberlīta piltuvēs – vietās, kur pirms miljoniem gadu Zemes garozā notikuši grandiozi sprādzieni. Tektoniski magmatiskās aktivizācijas zonās kimberlīta piltuves atrodas platformu nomalēs, kas robežojas ar relatīvi kustīgas Zemes garozas blokiem. Latvijā šādiem apstākļiem atbilst teritorijas Kurzemē un Valmieras apvidū. Domājams, ka dimanti Latvijā varētu atrasties kliedņu veidā. Dimanti varētu būt radušies ļoti sen: iespējams, devonā vai karbonā, kad zemes dzīlēs ir noticis sprādziens. Vēlāk teritorijai uzplūda jūra, tā pārskaloja jaunveidotos iežus un tos izkliedēja smilšakmeņos. Latvijas teritorijā izdalīti Centrālkurzemes un Valmieras laukumi, kuros varētu meklēt dimantus. Dimanta pavadoņminerāli (piropi, olīvini) ir atrasti pie Gaujas, Ventas, Paksītes un Cieceres, kā arī Abavas ielejas smilšakmeņu atsegumos Imulas un Amulas ietekas rajonā.