Sveiki, spoki!
Jauns raksts no manis.
Šajā rakstā parunāsim par mītiem, leģendām, kāpēc tie varēja būt īsti un kāpēc cilvēki netic viduslaiku leģendām.
Lai labi lasās un neaizmirstam novērtēt!
Sveiki, spoki!
Jauns raksts no manis.
Šajā rakstā parunāsim par mītiem, leģendām, kāpēc tie varēja būt īsti un kāpēc cilvēki netic viduslaiku leģendām.
Lai labi lasās un neaizmirstam novērtēt!
Ievadam....
Visi taču esam dzirdējuši kādas tautas leģendas un mītus par šaušalīgiem monstriem, kas uzbrūk un nogalina, esam dzirdējuši par episkām cīņām ar dēmoniem, pūķiem vai Krakenu, kā arī esam redzējuši filmas un lasījuši grāmatas pēc seno tautu leģendām veidotas. Cilvēkiem tas patīk, patīk dzīvot fantāziju pasaulē un pašiem izturēt savā prātā visas šīs cīņas un piedzīvojumus. Bet kāpēc mūsdienu cilvēki domā, ka tas viss tika izdomāts, ka senatnē patiesi nedzīvoja fēniksi vai vienradži, kapēc nav neviena, kurš aizdomātos, ka tā varēja būt?
Again with crazy stuff, huh?
Tūkstošiem gadu cilvēki ir ticējuši daudziem it kā nereāliem briesmoņiem - grieķi ticēja Gorgonai Medūzai, Skandināvi ticēja troļļiem, vilkačiem un milžiem, viduslaiku Eiropa baidījās no raganām un pūķiem, bet mūsdienu cilvēki to noveļ uz baumošanu, nobīšanos no kāda neizskaidrojama trokšņa, kurš vēlāk kādā ciematā tika piedēvēts bērnus laupošam, pussprāgušam briesmonim. Jā, varbūt tādi briesmekļi arī bija izdomāti, bet kāpēc visi senie mošķi tiek momentāli izslēgti? Tikai tāpēc, ka nav atrastas nekādas paliekas, fosīlijas, trofejas un kas tāds? Tas, manuprāt, ir visai muļķīgi...
Tad nu apkoposim dažus mošķus un domāsim vai tāds varēja būt vai nevarēja.
Pūķi...
Pūķus pasaule ir pazinusi jau ļoti sen un teju vai visās pasaules kultūrās ir kada leģenda par tiem. Uzskatīt, ka pūķi ir radušies senajiem cilvēkiem baidoties no čūskām vai ķirzakām, nebūtu īsti pareizi... Pūķi varētu būt pa visam reāli eksistējušas būtnes ( kuras varētu eksistēt vēl šodien ) - tie gluži vienkārši varēja būt dinozauru pēcteči un šī hipotēze ir uzņēmusi visai lielus apgriezienus vēsturnieku un arheologu aprindās. Protams, dabā nav tādu būtņu, kuras gluži vienkārši varētu ņemt un sākt elpot uguni, bet runājot par pūķiem, no kurienes viņiem tā māka radusies - zinātnieki pauž pieņēmumu, ka pūķiem ir bijuši ogļūdeņraža maisi un ogļūdenradis saskarsmē ar skābekli uzliesmojis. Runājot par izdomu. Jā, es saprastu, ja pūķi būtu vienā konkrētā lokācijā, tad vēl varētu domāt par to, ka kādi plānprātiņi skraidījuši pa ciemiem, bļaudami, ka viņus nogalinās nezināmas briesmonis, bet patiesībā, nobijušies no netipiski garākas čūskas, bet leģendas par pūķiem ir teju VISUR un pat tādu tautu mitoloģijās, kuras kopā nevarēja saskarties, respektīvi, tautas, kuras pat nezināja par otras eksistēšanu. Nu tad man gan jāsaka, ka senajiem ļaudīm ir ļoti labi saskārušies prāti un krustojušās domas...
Jūras radības...
Visi jūras mošķi arī ir tik pat seni kā pūķi. Zem jūras mošķiem es domāju - Krakens, nāras, Nessija u.c. Paskatieties uz mūsu okeāniem - cik tie ir milzīgi, cik tie ir dziļi un ņemiet verā faktu, ka ir izpētīti TIKAI ~5% ūdeņu. Tad iedomājieties, cik daudz vēl ir nezināmā, cik daudz vēl cilvēkam ir priekšā ko atklāt un kāpēc nepieņemt, ka kaut kur dziļumā dzīvo milzīgs atsoņkājis, kurš var aprīt kuģus vai kā mēs varam būtu 100%, ka šo planētu neapdzīvo kādas citas humanoīdas rases, piemēram, nāras? Nāras arī ir satopamas Skandināvu, gireķu, japāņu folklorās, ir pat datētas liecības par kontaktu ar nesaprotamām, saprātīgām okeānu būtnēm, ir atrastas fosīlijas, par kuru atentiskumu es neko nevaru pateikt. Nessija ir pazīstama no skotu folkoras, bet ja ņem vēra liecībās, kā Nessija izskatās, tad rodas priekštats, ka Nessija ir aizvēsturisks jūras dinozaurs un ja savelk izskata līdzības, tad šādi radījumi ir redzēti arī Kanādā, Portugālē, Čīlē. Kurš ir teicis, ka visi dinozauri ir izmiruši vai tiem vajadzēja izmirt? To eksistēšana mūsdienās ir tik pat reāla, cik tas, ka terorisms pasaulē tikai pieaugs, tikai tas, ka mēs tos nevar atrast, tas jau ir pa visam cits stāts, lai gan, ir pieejami unikāli ieraksti no NOAA no okeānu dzīlēm, kurus izskaidrot nevar. Piemēram, Megalodons arī varētu vēl būt dzīvs un klejot ļoti dziļi... Tas viss ir diezgan reāli un ja gribēs, tad atradīs vai arī jau ir atraduši, tikai nevienam negrib rādīt.
Giganti, milzu cilvēki...
Arī giganti ir zināmi šai pasaulei jau kopš pirmajiem rakstiskajiem avotiem - grieķi, skandināvi, tibetieši, vēlāk arī kristīgajā pasaulē giganti tika rakstīti bībelē pirms plūdiem. Nu neticu es tādām sakritībām, ka tik tālas tautas varēja izdomāt tik ideāli līdzīgus stāstus, briesmoņu aprakstus utt. Giganti varēja eksistēt un droši vien arī ir izmiruši, jo gigantu nepamanīt ir grūtāk kā pūķi vai Krakenu, bet ir varbūtība, ka šo planētu apdzīvoja arī ļoti lieli cilvēki...
Kur meklēt...
Ar okeāniem skaidrs, visi tur dzīvojošie ir visai droši paslēpušies, tos mēs varam arī neredzēt, bet pārējie, kur tad ir visi uz sauszemes mītošie. Atbilde ir elementāra - uz mūsu planētas ir tūkstošiem dažādu alu - lielu, mazu, gigantisku, ļoti dziļu un ar neiedomājamiem tīklojumiem, pilns ar ielejām, kurās cilvēkam nav tik viegli piekļūt, pilns ar mežiem, kuros pats nelabais apmaldītos, kalni, kuros uzrāpties un dzīvot nevienu neaiztiekot. Uz šīs zemes ir neiedomājami daudz vietu, kur paslēpties, ur palikt nemanītam un neatklātam pat ar visiem mūsdienu satelītiem, lidmašīnām, zemūdenēm utt. Mēs pat nezinam, kas darās zem mūsu kājām - varbūt Zeme patiesi ir doba?
Nobeigumā...
Pirms metaties kādu apvainot par jukušu, idotu, apstrīdēt to, kam tic viņš, padomājiet paši ar galvu, nebļaujiet tukšumā, bet labāk ejiet un meklējiet atbildes. Cilvēkam ir jābūt daudzpusīgam un ziņķārīgam, ir jāredz viss un jāparbauda visi eksistējošie varianti un tādi, kuru vēl nav, tikai tā cilvēks par kļūt patiesi attīstīts, tikai tā var glābties no bojāejas un tikai tā var notikt ģeniāli atklājumi, tā var iegūt zināšanas un izzināt. Lūk, ko cilvēkam ir jāiemācās darīt - meklēt un būt mazliet trakam, lai rastos trakas idejas, kuras pēcāk varētu kļūt ģeniālas.
Ar šo es rakstu pabeidzu, raksts ir atvērts publiskai diskutēšanai un apspriešanai un atcerieties - nekad nesakiet, ka kaut kas ir vai kaut kā nav, ja jautājums ir strīdīgs un 100% atbilžu uz tā nav - tā rodas nesaprašanās, strīdi, brūk draudzības un veidojas nelaba augsne priekš citiem.
Lai jauka diena!
nu protams ka mīti nav radušies tukšā vietā.. Paskaties kurām tautām par pūķiem ir teiksmas - pārsvarā azijas, tagadējā ķinas teritorijā.. Un stāsts vienmēr ir viens un tas pats - ļoti sen atpakaļ, dzīvoja pūķi- respektīvi neviens viņus nav redzējis, bet esot bijuši..
Tajos apgabalos atrod dinozauru fosīlijas, un ko domāt cilvēkiem kas atrod milzu skeletu? kautkā taču jaizskaidro- tad nostāsts paaudzi paaudzē, un pūķis gatavs - "sabojātais telefons", strādā, un nav jāpaiet pat paaudzei, jo katrs kautko pieliek klāt.. Par jūras briesmoņiem - protams, ko gan domāt jūrniekam kurš 20 metru lielā kuģelī, sastopās ar 15 metrus lielu astoņkāji.. un jūrnieku leģendas jau vienmēr tiek "izpušķotas", tāpat stāsti par vienradžiem - nu zvērs ar vienu ragu takš eksistē - degunradzis..
Milži- nu sena kauju atstāsts, kur uzbrucēji bija lielāka auguma nekā aizstāvji- jo reāla mēra jau nebija, viens pateica lieli, utrs vel pielika mazliet klāt, līdz augums izstiepās līdz milzu izmēriem.. (kā zināms, dažādos geogrāfiskajos apgabalos, cilvēku augumi stipri atsšķirās, un starp apgabaliem attālums varēja nebūt nemaz tik liels)..
Kentauri - nu ko domāt ja redzi cilvēku uz zirga, un iepriekš par tādu nebūt nēsi dzirdējis.. - jauns tēls gatavs..
Un ir muļķīgi domāt ka senās civilizācijas nesastapās, grieķi lieliski pazina Baltijas dzintaru tā kā - izskaidrojums ir pavisam vienkāršs.. Zviedrijā ir atrasti seno grieķu izstrādājumi, un kā zināms svensoni, kontaktējās ar Baltu ciltīm.. Tā kā leģendas klīda pa visu pasauli, jo ceļotājus parasti izjautāja, kā tur tālās zemēs izskatās, un tad lai kaunā nepaliuktu tika likta lietā fantāzija..