Vācu Otrā pasaules kara stroķi17

Gewehr 43- Pusautomātiska šautene kura nomainija diezgan neveiksmīgo gewehr 41,pirmkārt jau nepieciešamība pēc pusautomātiskas šautenes radās galvenokārt, dēļ šokējošā SVT-38 un SVT-40 skaita sarkanajā armijā ,ko nebija gaidījuši vācu spēki,kad sākas operācija "barbarosa" .Ierocis Izmantoja laikam to pašu 7.92x57mm kalibru ko 98k. Ierocis bija atbilde amerikāņu garand M1 un padomju SVT-40 šautenēm.Tomēr ieroci bija sarežģiti ražot salidzinoši ar iepriekšminētajiem pretinieku pusautomātiskajām šautenēm un kā standarta kājnieka ierocis neguva lielu popularitāti tika saražots "nieka" 400 000 eksemplāros.Tomēr tas kļuva populārs ,kā snaiperu ierocis , 50 tūkstošus no saražotajiem 400 tūkstošiem vien aprīkoja ar optiskajiem tēmekļiem. Tā ,kā ierocis savu vietu armijā tomēr atrada!

MP-40- Šo verķi noteikti filmās ir redzējuši visi(dažreiz skatoties filmas šķiet, ka vāciešiem nemaz citu ieroču nav :D ) .Galvenokārt izmantoja tanku komandas, desantnieki ( šie to drošvien galvenokārt izvēlējās mazā izmēra un lokāmas nelielas skelet-laidnes dēļ. ),protams arī vadu un vienību komandieri un dažādu citu armijas "amatu" pārstāvji. Principā vienkāršots MP-38 ,līdz ar to vieglāk ražojams izmantoja jau minēto 9x19mm parabellum kalibru.Salīdzinoši precīzāks kā piemēram tompsons vai PPŠ-41,bet ar krietni mazāku šaušanas ātrumu. Arī ,ļoti iekārots ka trofeja ,tāpat ,kā lūgers.Diezgan jūtīgs pret netīrumiem ,tāpēc nereti fotogrāfijās var redzēt ka vācieši savus MP40 ir apmainijuši pret robustākajiem PPŠ-41. Saražots ap 1 miljonu eksemplāros( pašam vienmēr licies ,ka vairāk,laikam dēl tām filmām :D ).Vel kas nevaidzētu to saukt par "šmeiseru" ieroča izstrādātājs bija Heinrihs Vollmers, par šmeiseru ieroci bieži devē ,jo tā priekš gājēju mp-18 izveidoja šis slavenais un talantīgais inženieris,kā rezultātā arī šo mašīnpistoli sāka tā saukt. :)

STG44/MP44/MP43-Viens no ,ja ne viss revolucinārākais šaujamierocis 20.gs., kā nekā pirmā īstā triecienšautene. Dēļ birokrātijas un Hitlera kaprīzēm ,bieži mainijis nosaukumu un attīstijies lēni,bet kad ticis pieņemts bruņojuma karavīri to uztvēruši ar sajūsmu, tie kas kaut cik intrēsejas pa vācu stobriem drošs vien būs dzirdējuši stāstu, par to ka kāds vācu ģenerālis inspicējot( apskatot,novērtējot) kādu armijas daļu ,bija jautājis kas tai būtu nepieciešams? kareivji atbildējuši ka vajadzētu vel "jaunās šautenes" , ģenerālis bijis nesaprašanā līdz viņam parādīja par ko iet runa ,jo tajā brīdi vel hitlers nebija devis atļauju uzsākt rāžot un pat ne īsti attīstīt šo ieroci ,bet par spīti tam tas tika attīstīts un ražots slepus tāpēc tam arī ir dažādi nosaukumi, kā piemēram MP43 - lai domātu ka tā ir kāda uzlabota MP40 versija ,pret ko hitleram laikam iebildumu nebūtu. No tehniskās puses skatoties galvenais ieroča jauninājums bija tam speciāli veidotā saīsinātā patrona ,respektīvi tā bija tādi pati kā kar89k šautenei ,bet uz pusi īsāka( 7.92x33 kurz),līdz ar to vieglāka. Protams ar samazināto šaujam pulvera daudzumu nevarēja aizšaut tik tālu kā ar kar98k ,bet tas pat nebija nepieciešams ,jo pēc statistikas lielāka daļa apšaužu notika attālumos kuros STG44 bija efektīvs, arī samazinātais šaujampulvera daudzums samazināja atsitienu,kas arī ļāva nepieciešamības gadijumā šaut pilnīgi automātiskā režīmā,bet parasti ( arī mūsdienās) tika šauts pa vienai patronai vai ar nelielām kārtām ,pirmkārt lai nezaudzētu precizitāti, otrkārt lai netērtu lodes, tikai niggas āfrikā šauj full auto un neskatoties kur anyway :D . Ieroci saražoja nedaudz vairāk kā 400 tūkstošos eksemplāru. Viena interesanta lieta šim ierocim bija piemontējamais "snuķis", jeb precīzāk krummlauf's ,ar kuru varēja šaut ap stūriem vai no tanka :D

Snuķis :D

FG42-Speciāli ražots desantniekiem.Ierocis šāva to pašu 7.92x57mm patronu,diezgan vājprātīgā ātrumā 750-900 lodes minūtē ,kas tam laikam bija normāli priekš tādas mašīnpistoles kā suomi-M31 vai PPŠ-41 un katra lode lido ar vidējo ātrumu 740 m/s kas bija tikai par 15m/s mazāk kā lodes lidojuma ātrums slavenajam MG42 ,un pie tam tas šāva nevis kaut kādas nieka pistoles lodītes ,bet gan šautenes lodes, tā kā iedomājaties ,kāds bija atsitiens un cik zils ir tavs plecs pēc tam, kad esi izlaidis automātiskā režīmā visu aptveri(runājot par vidējo spoki.lv lietotāja plecu) :D . Vēlāk amerikāni kombinējot šo un MG42 radīja M60 ložmetēju kuru plaši izmantoja Vjetnamas karā. precīzs saražoto eksemplāru skaits nav zināms ,bet svārstās dažādos avotos no 2000-6000 eksemplāru.

MG42-saukts par "kaulu zāģi" ,"linoleja ārdītāju", "pufaiku plēsēju", varētu arī teikt ložmetēju Čaks Noriss. Ierocis( izmantoja to pašu 7.92x33mm kalibra patronas) tika izmantots ka standarta ložmetējs,nomainija mg34 kuru vairāk turpināja likt uz tankiem virsū. Ložmetējam bija vissvarīgāka loma vācu armijā jo visas mazo vienību taktikas centrējas ap ložmetēju , tāpēc tam bija jābūt vieglam ,ērtam un ar lielu šaušanas ātrumu kāds tam arī bija- spēja izspļaut līdz 1500 lodēm minūte,piemēram vikersa ložmētējs spēja tikai 600 lodes minūtē izšaut.Tam gan bija mīnus kas bija ironiskā kārtā saistīts ar tā lielāko plusu. Dēļ lielā šaušanas ātruma stobrs ātri pārkarsa , kas nebija labi ,tāpēc sāka izsniegt maināmus stobrus komplektā ložmetējam. MG42 bija sastopams daudz un dažādās versijās gan uz trijkāja,ar bundžas magazīnu ,gan ar lenti, gan kā pretgaisa ložmetējs ...u.c variantos, kopā saražots ap 700 tūkstošos eksemplāru. Ar nelielām izmaiņām tiek lietots vel šodien ,kā MG-3, ja nemaldos arī Latvijas armijai parīts šo verķu pat reiz ir.