Vācijā nākusi klajā grāmata par Ādolfa Hitlera tā dēvētajiem goda cietumniekiem – fīrera personīgajiem gūstekņiem, kurus nacisti to vai citu iemeslu dēļ turēja atsevišķi no citiem ieslodzītajiem īpašos apstākļos. Kā raksta Welt – grāmatas, kura informē par šo maz zināmo Trešā reiha vēstures lappusi, autors ir vēsturnieks un žurnālists Folkers Kops (Volker Koop).
Nacistiskajā Vācijā bez miljoniem koncentrācijas nometņu ieslodzīto un karagūstekņu pastāvēja atsevišķa cietumnieku grupa, tā dēvētie īpašie jeb goda cietumnieki. Viņu skaits pieauga pēc Otrā pasaules kara sākuma, sasniedzot vairākus tūkstošus. Parasti šie cilvēki tika izmitināti attālinātās pilīs, villās, rekvizētās viesnīcās vai īpaši aprīkotās teritorijās netālu no koncentrācijas nometnēm.
«Goda cietumnieku» dzīves apstākļi, kā teikts grāmatā Hitlera rokās. SS īpašie un goda cietumnieki (In Hitlers Hand. Sonder- und Ehrenhaeftlinge der SS), ievērojami atšķīrās no apstākļiem koncentrācijas nometnēs un bija gana komfortabli, kas tomēr netraucēja nacistiem, tuvojoties kara beigām, sodīt ar nāvi arī daudzus īpašos cietumniekus.
Viens no šādiem arestantiem bija neatkarīgās Austrijas pēdējais kanclers Kurts Šušnigs. Viņš kopā ar ģimeni dzīvoja vienā no četrām mājām īpašas nometnes teritorijā blakus Zahsenhauzenes koncentrācijas nometnei. Cietumnieks bija tikai pats Šušnigs. Viņa sieva ar 1941. gadā dzimušo meitu atradās nometnē brīvprātīgi un varēja brīvi atstāt apsargāto zonu. Savukārt Šušniga dēls no pirmās laulības katru dienu gāja no koncentrācijas nometnes teritorijas uz mācībām ģimnāzijā.
Cits slavens gūsteknis bija galdnieks Georgs Elzers, kurš 1939. gada 8. novembrī sarīkoja atentātu pret fīreru, ievietojot bumbu ar laika degli Minhenes alus pagraba Burgerbraukeller pīlārā, pie kura atradās runātāja pults. Šajā dienā Hitlers tur uzstājas ar ikgadējo runu, pieminot Minhenes alus puču. Bumba sprāga noteiktajā laikā. Bojā gāja 8 cilvēki un 63 tika ievainoti. Hitlers alus pagrabu bija atstājis pirms 13 minūtēm, saīsinot savu uzstāšanos, jo miglas dēļ viņam vajadzēja doties prom ar vilcienu, nevis lidmašīnu. Elzers tika apcietināts un spīdzināts, bet pēc tam pārvietots uz Zahsenhauzeni, kur, kā tiek atzīmēts, tika «turēts salīdzinoši komfortablos apstākļos», gaidot paraugprāvu, kurai bija jānotiek uzreiz pēc Vācijas galīgās uzvaras. Tikai 1945. gadā Hitlers pavēlēja pārvest Elzeru uz Dahavu, kur viņš tika nošauts.
Hitlera «goda cietumnieki» bija daudzas augstdzimušas personas, piemēram, Bavārijas Vitelsbahi, kurus Hitlers uzskatīja par vieniem no galvenajiem nacionālsociālistu pretiniekiem, kā arī Eiropas valstu karalisko ģimeņu pārstāvji. Beļģijas karalis Leopolds III, kurš nedevās emigrācijā pēc tam, ka valsti ieņēma nacisti, kādu laiku tika turēts mājas arestā savā rezidencē, bet pēc tam pārvests uz Hiršteinas pili Saksijā, kur atradās SS uzraudzībā.
Savukārt vairāki slaveni franču politiķi atradās apcietinājumā idilliskā viesnīcā Kleinvalsertālē Austrijā. Starp viņiem bija kādreizējais Francijas vēstnieks Berlīnē Andrē Fransuā Ponsē, bijušie Francijas premjerministri Leons Blums un Eduārs Daladjē, kā arī maršals Maksims Veigāns.
Vienlaikus izdevumi par īpašo cietumnieku, kasi tika turēti apcietinājumā dažādos valsts nostūros, kļuva par smagu slogu valsts budžetam, rezultātā nacisti sāka meklēt piemērotu vietu, kur varētu izvietot visus apcietinātos vienkopus. 1942. gadā arī tika atrasts pieņemams risinājums. «Goda cietumniekus» bija paredzēts izvietot uz divām iepriekš Igaunijai piederējušām salām Baltijas jūrā – Mazās un Lielās Pakri. Folkers Kops arī atrada Stasi arhīvos kādu reihskomisariāta Ostland dokumentu, kurā teikts, ka šīs salas ir «brīvas no ledus, neapdzīvotas un pietiekami attālinātas no kontinenta». Tomēr šī iecere netika īstenota.
Kara beigās Henrihs Himlers mēģināja «goda cietumniekus» izmantot kā savdabīgus ķīlniekus sarunās ar sabiedrotajiem, tomēr no šīs ieceres nekas neiznāca. Rezultātā vairākums fīrera personīgo gūstekņu tika pārvesti uz Tiroli, bet 1945. gada pavasarī atbrīvoti.
Saistītais raksts: XX gadsimta tirāni II. Mākslinieka dvēsele Hitlers
Saistītais raksts: Vēsturnieki: Nacistu laika Vācijas Ārlietu ministrija bija noziedzīga organizācija
Saistītais raksts: Ādolfa Hitlera asinsradinieku DNS izpēte atjauno baumas par viņa ebreju izcelsmi