Leonardo - māceklis.
Jau no mazām dienām izpaudās Leonardo izcilās zīmēšanas spējas, tāpēc aptuveni 15 gadu vecumā viņš tika nosūtīts mācīties pie pazīstamā Florences tēlnieka un gleznotāja Andrea del Verrokjo.Viņa darbnīcā mācekļi ne tikai gleznoja, bet arī gatavoja zvanu formas, taisija keramikas izstrādājumus un pat kala bruņas.
Mācekļiem bija jātīra un jātaisa otas, jāgatavo krāsu pigmentiņi, jo tajā laikā navarēja nopirkt krāsu tūbiņas, jāizgatavo glazūra, jāmācās apzeltīt un - galvenais - gleznot. Ja gadījās kāds liels pasūtījuma darbs, kopā ar mākslinieku strādāja viņa labākie mācekļi, tostarp arī Leonardo.
Dabas mīļotājs.
Leonardo viens no pirmajiem gāja zīmēt dabā. Citi mākslinieki tā tolaik nedarīja.Līdzās gleznošanai Leonardo darbojās arī tēlniecībā, arhitektūrā, matemātikā, fizikā kā arī bija labs dziedātājs.
Pirms gleznas radīšanas Leonardo ilgi gatavojās - izveidoja daudz skiču, lai visas detaļas būtu iespējami precīzākas.Viņš bija gaismu un ēnu atveidošanas meistars, bet īpašais izgudrojums bija sfumato - kad gaisma gleznā spīd ne tikai no vienas, bet no abam pusēm, radot vieglas migliņas iespaidu. Mākslinieks bieži vien savus darbus uzskatīja par nepabeigtiem, kaut arī mums tie šķiet ideāli.
Inženieris un arhitekts.
Kad 1482.gadā Leonardo izlēma doties uz Milānu darbā pie hercoga un mākslas patrona Ludoviko Sforca, viņš uzrakstīja vēstuli, kurā sevi vispirms ieteica kā kara inženieri, arhitektu, tēlnieku un tikai beigās pieminēja gleznošanas prasmi. Leonardo bija pārliecināts, ka šajā jomā nav sasniedzis pilnību, jo glezniecību uzskatīja par viscēlāko un vispilnīgāko zinātni. Pie Sforca Leonardo nokalpoja aptuveni 18 gadus gan kā inženieris, gan zinātnieks un gleznotājs. Kad viņa darba devējs zaudēja ietekmi pilsētā, Leonardo atgriezās Florencē. Dzimtajā pusē viņu iecēla par arhitektūras ekspertu, piemēram, viņam bija jāizpēta, kāpēc radušies bojājumi Sanfrančesko baznīcā Almotē. 1502. gadā Leonardo devās dienestā par kara inženieri pie Česares Bordžias, kas bija pāvesta Aleksandra VI dēls un pāvesta armijas komandieris. Viņš deva padomus, kā izlabot nocietinājumus, celt tiltu, pagriezt upes cīņā ar pretinieku. Tā 1503. gadā Leonardo izdomāja izbūvēt lielu kanālu, kas savienotu Arno upi (Florencē) ar jūru. Uzsāktie darbi tomēr netika īstenoti, taču ideja pārdzīvoja laiku, jo mūsdienu kanāls iet pa maršrutu, ko bija izdomājis Leonardo.
Mirst karaļa rokās.
1516. gadā 65 gadus veco Leonardo pie sevis uzaicināja Francijas karalis Fransuā I, kas novērtēja itāļa sasniegumus. Klū pilī netālu no Ambuāzas Leonardo nodzīvoja līdz mūža galam. Viņam bija savs amats - karaļa pirmais gleznotājs, arhitekts un inženieris. Gleznā ''Leonardo nāve'' attēlots, ka pie mirstošā Leonardo atnācis karalis. Mākslinieks nomira 1519. gadā un tika abglabāts Svētā Florentīna baznīcā. To Franču revolūcijas laikā 19. gs. sākumā pilnībā nopostīja.
Kaķi.
Leonardo mēdza pacietīgi pētīt un skicēt dzīvniekus visdažādākajās pozās.
Vitrūvija cilvēks.
Da Vinči ļoti interesēja ģeometrija, viņš prātoja par nevainojamām proporcijām, itin visā meklēja harmoniju un ideālu. Viņš uzskatīja, ka ''skaistumu un harmoniju nosaka matemātiskie principi''. Da Vinči bija lasījis romiešu arhitekta Vitrūvija teoriju, ka ideālās ģeometriskās figūras ir aplis un kvadrāts, kuros lieliski iekļaujas cilvēks. Tāpēc Leonardo attēlotā stāvošā figūra ar plaši izplestām rokām un kājām veido apli, bet ar plecu līmenī paceltām rokām un sakļautām kājām - kvadrātu.
Svētais Vakarēdiens.
Viens no zināmākajiem Leonardo da Vinči darbiem ir sienas gleznojums ''Svētais vakarēdiens'' (1498), kas apskatāms Milānas klostera ''Santa Maria delleGrazie'' ēdamzālē. Šajā darbā tika lietota lineārā perspektīva, ko mākslinieks bija aizguvis no arhitektu darbiem. Tas nozīmē, ka visas līnijas satek vienā punktā - tur, kur atrodas Kristus galva. Turklāt to ieskauj gaisma no loga. Leonardo vēlējās, lai mūki, kas sēdēs pie galda, justu Kristus klātbūtni.
Cilvēka ķermenis.
Leonardo rakstīja, ka '' cilvēka kustību iespējams izpētīt, gūstot izpratni par ķermeņa daļām''. Tāpēc viņš vietējā morgā veica sekcijas un izpētīja 30 vīriešu un sieviešu ķermeņus.
Lielgabali.
Da Vinči izstrādāja rasējumus dažādiem ātršāvēja lielgabaliem - ar stobriem, kas pavērsti vienā vai dažādos virzienos. Viņa dzīves laikā tie netika uzbūvēti.
Sapnis par lidojumu.
Leonardo centās izpētīt iespējas, kā cilvēki varētu lidot. Sākot ar 1503. gadu, viņš divus gadus bloknotā rakstīja piezīmes un zīmēja skices. Leonardo izgudroja izpletni, savdabīgu helikopteru un izprojektēja milzīgus spārnus cilvēkam - līdzīgus kā ērglim.
Pāris Leonardo zelta frāzes.
1.Kas maz domā, bieži kļūdās.
2.Kas citiem dara pāri, tas sevi nesaudzē.
