Labrit labrit labrit!!!!
Nesen ieliku video par ultraskanas ietekmi uz cukura graudiniem 
sodien varbut jus nedaudz izglitosu kas tad ir ta ultraskana
Ultraskaņa ir skaņa, kuras frekvence ir virs 20 000 Hz (20 kHz). Tā var sasniegt pat simts un vairāk kHz, ko cilvēks ar ausi nedzird. Ja frekvence ir, piemēram, 100 kHz, atbilstošais viļņa garums gaisā ir 330/100000 m jeb 3,3 mm. Tas nozīmē, ka ultraskaņu var labi virzīt kā staru uz interesējošo objektu, no kura tā atstarojas. Šo īpašību izmanto, pētot cietu ķermeņu iekšpusi – vai tur nav defektu, piemēram, plaisu. Šādā veidā ultraskaņu izmanto samērā plaši – celtniecībā, mašīnbūvē, transportā, piemēram, pārbaudot vilcienu sliedes, riteņus utt.
Ultraskaņas iedarbība:
vājas intensitātes (0,1–1 W/cm2) – izmanto bioloģiskiem eksperimentiem un medicīniskajā diagnostikā;
vidējas intensitātes (1–2 W/cm2) – izraisa audu lokālu sasilšanu, paātrina vielmaiņu un asinsriti, izmanto ultraskaņas terapijā;
lielas intensitātes (10–100 W/cm2) – sagrauj audus un šūnas neatgriezeniski (fokusētu starojumu izmanto ķirurģijā, arī instrumentu sterilizācijai).
Ar ultraskaņas palīdzību tātad var arī pasterizēt šķidrumus, piemēram, pienu, bet tad precīzi jāaprēķina starojuma jauda un jāievēro arī dažādi blakus apstākļi, proti, lai starojums būtu vienmērīgi sadalīts, citādi sašķelsies pienu veidojošās molekulas. Ultraskaņas izraisītās vides svārstības iznīcina baktērijas, sagraujot to dzīvības struktūras. Pienu veidojošās molekulas ir izturīgākas, tās ultraskaņas dēļ nesabrūk.
Ultraskaņa nelielās devās, kamēr netiek bojātas šūnas, ir nekaitīga, to izmanto medicīnā, piemēram, topošajām māmiņām pētot embrija stāvokli (ultrasonogrāfija), arī sterilizācijā un citur. Ārstnieciskās devās ultraskaņa labvēlīgi ietekmē neelastīgos saistaudus, sarētojumus, normalizē asinsvadu tonusu, uzlabo vielmaiņu, asins un limfas cirkulāciju, veicina audu bioķīmiskās reakcijas. Stiprās devās ultraskaņa gan varētu būt kaitīga, bet aizsardzībai noder visas tās vielas un materiāli, kas labi absorbē arī parastās (dzirdamās) skaņas.
Vel utraskanu izmanto -
Sikspārņi-lieto dažādu diapazonu (atbalsošanas) tehniku, lai atrastu savu laupījumu. Viņi izmanto impulsus, kuru frekvence ir no 25 līdz 120 kHz, kaut gan ir domstarpības par augstāko frekvenču robežu. Sikspārņu impulsu raidīšanas biežums ir no 5 līdz 60 impulsiem sekundē.
Suņi -var sadzirdēt augstākas frekvences skaņas nekā cilvēki. sunu svilpes tiek izmantotas augstas frekvences skaņas imitēšana, lai sasauktu suni. Suņu svilpes skaņa cilvēkam nav dzirdama, taču suns uz to reaģē ļoti labi. Dažas suņu svilpes izdala ļoti augstas frekvences skaņas. Suņi dzird ultraskaņu, kuru ir frekvence ir līdz 100 kHz.
Delfīni un vaļi-Delfīni un vaļi
Ir labi zināms, ka daži vali spēj dzirdēt ultraskaņu un tiem ir savs dabiskais sonors. Dažādi vaļi lieto ultraskaņu, kā medību rīku.delfini izmanto ultraskaņu, kuras frekvence ir līdz 50 kHz
Nakts tauriņi-Arī nakts taurini uztver ultraskaņu ļoti plašā frekvenču diapazonā - no 10 līdz 200 kHz. Tieši nakts tauriņi vieni no tiem dzīvniekiem, kuri spēj uztvert visaugstākās skaņas. Šādas spēja viņiem ir attīstītas, lai varētu sekmīgāk izvairīties no sikspārņiem, kuri ir nakts tauriņu dabiskie ienaidnieki.
