›

Ugunskrusts 32

204 5

Šī spēcīgā zīme izplatīta pa visu pasauli un nākusi no tik sirmas senatnes, ka tās izcelsme zūd vēstures dūmakā. Lemūrijas pētnieks Dž.Čerčvards uzskatīja ugunskrustu par lemūriešu simbolu.

Diemžēl tās šķīsto nozīmi 20.gs. sačakarējis Ādolfs ar savu nacistu bandu un tagad daudzviet tā atrodas īpatnējā situācijā - ar likumu aizliegta kā nacistu simbola tās publiska lietošana.

Citi nosaukumi - Pērkona krusts, zaru krusts, svastika, kāšu krusts.

Nozīme: Svastika varētu simbolizēt „4 pirmējos pasaules spēkus” un „Vispasaules kustības atslēgu.” Smilšu zīmējumu veidotājs Deivids V.Vilasenjors no otomi cilts to raksturo kā „pašu varenāko radošās evolūcijas spēku.”

Dž.Čerčvards rakstīja, ka lemūriešu ugunskrusts apzīmēja spēku, kas „darbojās no rieteņiem uz austreņiem.” Tas labi sasaistās ar hopi indiāņu tradīciju, kuri uzskata, ka labās puses ugunskrusts apzīmē hopi senču migrāciju no rietumiem uz austrumiem.

Visriņķī pasaulei zīmei piedēvēja augstāko garīgo spēku.

Apskatīsim ugunskrusta vēsturi Ziemeļamerikā (Hopi Indiāņi, Zuni indiāņ, Maiji), Āzijā (Indija, Tibeta, Kaukāzs), Dienvidamerikā, Okeānijā un Eiropā.

Pērkona krusts zaru krusts... Autors: Mr Cappuccino Ugunskrusts

Pērkona krusts, zaru krusts, svastika jeb kāšu krusts.

izveidot rakstu izveidot testu

Hopi.

Ugunskrustu (Na’a-tse-elit yei – „varavīksnes sargi”?) izmanto Ziemeļamerikas hopi indiāņi, lai raksturotu no Lielajiem plūdiem izbēgušos. Tie uzskata, ka labās puses ugunskrusts apzīmē hopi senču migrāciju no rietumiem uz austrumiem. Tsil-ol-ni („riņķojošie baļķi”) – šis "sauso smilšu" zīmējums vēsta citu stāstu. Ūdens Tauta nolaupīja Zemes varoni ar līdzbiedriem un nogādāja tos savā mājā jūras dibenā. Tie lūdza palīdzību Melnajam Dievam, kas draudēja sūtīt uguni no debesīm.

Ūdens tauta atlaida gūstekņus un kā atlīdzību par sagādātajām ciešanām dalījās ar galveno no tiem un tā ģimenes locekļiem dziedniecības zināšanās. Viņi kļuva par navahu tautas aizsācējiem. Pēcāk varonis ieraudzīja apļojošu baļķu izkārtojumu ar melnu un baltu yei („viedie gari”), kas stāvējuši izveidotā baļķu krusta galos. Gari deva tam sēklas un padomus zemes apstrādē, kas tad arī kļuva par navahu dzīves pamatu DR Ziemeļamerikā.

Tsi-ol-ni jeb ugusnskrusta zīmējums bieži tiek izmantots dziednieku ceremonijās. Ir divi tā varianti (it kā atbilstot diviem dažādiem plūdiem – austrumos un rietumos?). Tas, kas uz kreiso pusi, bija veltīts tiem, kas, izdzīvojuši katastrofā, ieradās no austrumiem (Atlantīda?). Labās puses ugunskrusts simbolizē daudz agrāko migrāciju no rietumiem – no Lemūrijas/Mu. Ugunskrustu savos dziedināšanas rituālos zīmēja navahu (arī citi) indiāņi. Navahiem tas tika saukts par „rotējošo varavīksni.”

Zuni.

Zuni indiāņi godā kādu Pošaiankaio, kas zuni indiāņu senčus atvedis uz Ziemeļamerikas DR gandrīz pēc pilnīgas iznīcības Lielajos plūdos. Kā atmiņa par šo seno masveida migrāciju ir rotājumi ugunskrusta veidā uz dažiem no zuni izstrādājumiem.

Akmens labirints.

Ugunskrusta simboli iegravēti uz kāda akmens bluķa 90 jūdzes uz DA no Losandželosas. Gravējumam ir kādi 3-4000 gadu. (atbilstošu attēlu nesanāca atrast).

Maiji.

Ugunskrusts ticis integrēts arī dekoratīvajos rotājumos no putnu spalvām, kas simbolizēja jūras dievi Čaučiutlikue („valdnieci tirkīzu tērpā"). Maiju ugunskrusts bijis ar saliektiem galiem un simbolizējis uguni.

Indija.

Parasti par ugunskrustu mēs iedomājamies kā 17.gs.pmē. āriešu atnestu zīmi Ziemeļindijā, taču tāds uzskats ir aplams, jo simbols bija pazīstams jau tūkstoš gadu pirms tam. Tā piemēram, Mohendžodaro pilsētā uzietajā cilindriskajā zieģelī ar bizoni attēlots arī labās puses ugunskrusts.

Tibeta.

Šis simbols te bijis labi pazīstams un kaut kādā veidā līdzējis tikt pie varas pirmajam tibetiešu ķēniņam Njatri Tsenpo. Šī zīme uz mēles līdzējusi tam runāt noslēpumaina spēka pilnus vārdus... Pētnieki tibetiešu ugunskrustu uzskata kā mantojumu no bon reliģijas.

Aziātiem svētais Kailasa kalns tāpat tika uzskatīts par ugunskrusta kalnu, ap kuru kā Zemes asi griezās visa pasaule. Tibetiešu garudas putna analogs - šun bija mītisks uguns iemiesojums, kura emblēma bija ugunskrusts.

Kaukāzs.

Ugunskrusta zīme bijusi pazīstama Armēnijas kalnienē jau 4.g.tk.pmē. Vienu tādu atradumu var redzēt Metsamoras senpilsētas muzejā, Armēnijā. Labās un kreisās puses ugunskrusti ir labi pazīstami DA Āzijā, kur tiek uzskatīti par Buddas labo un kreiso kāju, tiek saistītas ar viņa apgaismības ceļojumiem pa pasauli.