Ūdenszāles.2

Iesāļa ūdens jūra ir diezgan neparasta parādība uz Zemes, tāpēc visai nedaudzas augu un dzīvnieku sugas ir pielāgojušās dzīvei tajā. Salīdzinot ar citām jūrām un okeāniem, Baltijas jūra ir ļoti nabadzīga sugu ziņā. Turklāt sugu skaits strauji samazinās, ja analizē sugu daudzveidību no jūras šauruma pie Dānijas tālāk Baltijas jūrā; vēl vairāk tas samazinās Rīgas līcī. Mazais sugu daudzums ir izskaidrojams ar to, ka Baltijas jūras ūdens saldūdens organismiem ir par sāļu, savukārt sālsūdens organismiem šeit sāls ir par maz.

Daudzi no Baltijas jūrā mītošajiem dzīvniekiem šeit nespēj izaugt tikpat lieli, cik to ierastajā vidē. Piemēram, Baltijas reņģe ir daudz mazāka nekā Atlantijas reņģe, kaut gan abas pieder pie vienas un tās pašas sugas. Līdzīgi ir ar augiem. Gandrīz visas sārtaļģes Baltijas jūrā ir mazākas par to radiniecēm Ziemeļjūrā.

Tomēr vairākas sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei iesāļā ūdenī. Piemēram, vairākām jūras aļģēm Baltijā ir biezāki šūnapvalki nekā to pašu sugu aļģēm Ziemeļjūrā. Biezais šūnapvalks tām palīdz uzturēt šūnās nepieciešamo sāļuma līmeni.

Skaisti