1908. gadā 30. jūnijā ap pulksten 7 no rīta katastrofisks sprādziens pārņēma plašu priežu sila teritoriju Ziemeļsibīrijā – Tunguskā. Sprādziens bija redzams līdz pat 500km lielā attālumā un bija jūtams vēl tālāk, un dzirdams aptuveni 800km attālumā. Cauri visai Eirpoai ceļoja ziņojumi par savādu spīdumu debesīs. Aculiecinieki, kas atradās tuvāk sprādziena epicentram ziņoja par zili spīdošu apaļu objektu, kas nokritis un pēc tam izraisijis neticamo sprādzienu. Neskatoties uz milzīgo sprādziena teritoriju, tikai daži aculiecinieki tika nogalināti sprādzienā, jo eksplozija notika visai maz apdzīvotā teritorijā. Bija ļoti grūti piekļūt notikumu vietai un to izpētīt, jo apvidus nebija apdzīvots un tur nokļūt bija ļoti apgrūtinoši, pa upēm un ar kājām pa mežiem. Officiālā Krievijas versija par notikušo tika skaidrota, kā nokritis meteorīts.
Ekspedīciju uz notikumu vietu atļāva veikt tikai 1928. gadā profesoram Leonīdam Kuļikam, lai aplūkotu notikumu vietu. vairāk kā 2000 kvadrātkilometru liela meža platība bija pilnībā nolīdzināta un iznīcināta. Visapkārt apgāsti koki kā spieķi milzu ritenī. Pašā centrā gan nebija krātera, taču stāvēja vēl joprojām koki, ar aplaustiem zariem un pilnībā apdeguši. Grupa veica izrakumus, lai meklētu meteorīta teorijas pierādijumus, taču neko neatrada. Viņi atklāja, ka dzīvi palikušie koki auguši četras reizes ātrāk kā visi pārējie. Un vietējie mežsargi apgalvoja, ka pēc sprādziena redzēti brieži noklāti ar pušumiem un čulgām. Taču neviens no grupas nezināja, ka tas bijis atomsprādziens, jo pirmā publiskā atombumba uz Hirosimu tika nomesta tikai otrā pasaules kara beigās. Atombumba, kas tika nomesta uz Hirosimu esot bijusi aptuveni 1500 reizes vājāka par Tanguskas sprādzienu.
Pēc sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki PSRS valdība sāka veikt plašus pētijumus Tanguskas reģionā. Pētnieku grupa 1961. gadā atrada pierādijumus atomsprādzienam. Radiācijas līmenis šajā reģionā bija 2 reizes lielāks kā citviet apkārtnē un apkārt augošie augi piedzīvojuši dažādas savādas mutācijas. Izpētot apkārti, puvājos tika atrasti objekti, kādi uz zemes līdz šim netika redzēti. Alternatīvas teorijas meteorītam, sāka izplatīties pasaules zinātnieku sarunās. Divi amerikāņu izcelsmes zinātnieki apgalvoja, ka Zemes atmosfērā varētu būt iegājis melnais caurums, kas izraisijis exploziju. Taču šī teorija neizskaidroja zilā objekta atrašanos debesīs pirms sprādziena, aculiecinieku stāstītājā. Aleksandrs Kazatevs nāca klajā ar teoriju, kura sakrita ar apstākļiem. Viņš minēja, ka ārpuszemes civilizācijas transporta līdzeklis eksplodējis, kamēr veicis piespiedu nolaišanos kādu bojājumu dēļ. Vairāki jauni zinātnieki no PSRS centās apskatīt visu no NLO teorijas skatpunkta un devās apskatīt notikumu vietu vēlreiz. Pirmkārt tā būtu laba nolaišanās vieta jo nav apdzīvota. Tika izpētīti zemes paraugi un tajā tika atrasti stikli, varšs, kobalts un germānijs, kas parasti nav sastopams meteorītos. Lai gan ir neskaitāmi minējumi un teorijas par notikušo, neviens nevar izskaidrot kā 1908. gadā varēja notikt atomsprādziens.
