›

Trojas karš 1

70 0

Saskaņā ar mītu Trojas karu uzsāka grieķi, kad Trojas valdnieka Priāma dēls Parīds nolaupīja Spartas valdnieka Menelāja skaisto sievu Helēnu. Menelāja brālis Mikēnu valdnieks Agamemnons sapulcēja ahaju (grieķu) karaspēku, devās karagājienā uz Troju un aplenca to. Grieķu aplenkums ilga desmit gadus. Visbeidzot grieķiem izdevās ieņemt pilsētu ar viltu: Odisejs ieteica grieķiem izgatavot lielu koka zirgu (mīts par Trojas zirgu), kurā paslēptos grieķu karavīri. Trojieši ieveda zirgu pilsētā, no tā naktī izkāpa grieķu karavīri un atvēra vārtus savam karaspēkam. Grieķu karaspēks nopostīja Troju, nogalinot lielāko daļu tās iedzīvotājus. Taču arī paši grieķi ilgajā karā bija zaudējuši lielu daļu karaspēka.

Kara izcelšanās apstākļi... Autors: Eiliens Trojas karš

Kara izcelšanās apstākļi: Galvenais iekarošanas mērķis bija varenākā Troādas pilsēta Troja. Tajā valdīja jau pieminētais Priāms ar sievu Hekabi. Parīds, kā jau minēts, bija valdnieka dēls, kurš saskaņā ar valdnieces sapni, tika atstāts zvēriem saplosīšanai, tomēr tika izglābts un viņu uzaudzināja zemnieks. Jau jaunībā parādījies gudrību un valdnieka garu.

Pati kara izcelšanās saistīta ar to, ka mīlas dieve Afrodīte kūdīja Parīdu doties pie Menelāja. Helena, Menelāja sieva, bija skaistākā sieviete Grieķijā. Mīlas dieve iedvesa Parīdam kvēlas jūtas pret Helenu, aizvilināja viņu uz Troju. Kad nodarījums tika atklāts, Menelājs iesvēlās dusmās, lai gan bija par vēlu- bēgļi jau bija gabalā, tomēr saprata, ka jāpulcē karaspēks un jāatriebj Helena.

Pa to laiku jau uz vēstures... Autors: Eiliens Trojas karš

Pa to laiku jau uz vēstures skatuves uznāca Pēleja un dieves Tetīdas dēls Ahillejs, kuram bija lemts vai nu ļoti garš vai īss un slavas vainagots mūžs, savu slaveno papēdi ieguva, gremdēts upes Stiksas ūdeņos, kas padarīja viņu neuzvaramu, izņemot papēžus, aiz kuriem māte viņu turējusi. Sākotnēji viņa, zinot par plāniem doties uz Troju, paslēpa dēlu, tāpat no kaujas gribēja izvairīties Odisejs, kurš izlikās par jukušu, tomēr velti.

Bija zināma, ka Troju nevarēs ieņemt bez Ahilleja, tādēļ viņš tika steidzīgi meklēts. Kā līdzīgi grieķu vēsturē, tas tika panākts ar viltu. Tā apvienotā armija devās uz Aulidas ostu, no kurienes devās uz Mazāzijas ziemeļaustrumu piekrasti, no kurienes devās uz Trojas pilsētu, kuru sauca par Īliju.

Karotāji ieradās no visiem... Autors: Eiliens Trojas karš

Karotāji ieradās no visiem Grieķijas novadiem, bija Agamemnons no Mikēnām, Menelājs no Lakedaimonas(Sparta), Ajants no Salaminas, šķēpmetis Idomenejs no Krētas, zirgvaldis Nestors. Gatavošanās un kuģu labošana notika Aulidā.

Svarīga bija arī dievu griba, tālab tika uzklausīts pareģis Kalhants, kurš uzskatīja, ka pie visa vainīgs Agamemnons, uz kuru sadusmojusies Artemīda par to, ka reiz nogalinājis viņas iemīļoto briežu māti. Ja Agamemnons upurēšot meitu Ifigeniju Artemīdai, atkal parādīšoties vēji, kas nogādāšot grieķu kuģus Trojā.

Agamemnons to darīja ar lielu nepatiku, viņu piekāpties spieda neatlaidīgie Menelāja uzbrukumi. Ifigenijai šī ziedošana tika pasniegat kā precības ar Ahilleju, viņu tas iepriecināja, jo Ahilleja slava bija plaši zināma. Tomēr, uzzinot par tēva plānu, viņa to pieņēma.

Agamemnons to darīja ar lielu... Autors: Eiliens Trojas karš

Agamemnons to darīja ar lielu nepatiku, viņu piekāpties spieda neatlaidīgie Menelāja uzbrukumi. Ifigenijai šī ziedošana tika pasniegat kā precības ar Ahilleju, viņu tas iepriecināja, jo Ahilleja slava bija plaši zināma. Tomēr, uzzinot par tēva plānu, viņa to pieņēma.

Tā Ifigenija Tauridā tika ziedota un vajadzīgie vēji iegūti; Pa ceļam grieķi vēl piestājuši Lēmnas salā, kur sakarā ar smagu ievainojumu atstāts Filoktēts, lielisks šāvējs.

Sākotnēji Trojas ieņemšana negāja gludi, milzīgi bija ap Troju celtie mūri, aplenkums ilga deviņus gadus, dalot sirojumos iegūto, Agamemnons saķildojās ar Ahilleju.

«‹ 1 2 3 »›

70 0 1 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0