Trešais reihs10

Pats Hitlers:

Ādolfs Hitlers ir dzimis 1889. gada 20. aprīlī Braunavā pie Innas — mazā pilsētiņā uz Austrijas un Vācijas robežas, kas tolaik ietilpa Austroungārijas valstī.

Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās Lincas reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par gleznotāju, taču viņa tēvs vēlējās, lai Ādolfs iet viņa pēdās un kļūst par ierēdni. 1903. gada 3. janvārī, 65 gadu vecumā Hitlera tēvs Aloizs Hitlers mira. 16 gadu vecumā Hitlers pameta skolu un devās uz Vīni ar mērķi kļūt par mākslas studentu.

1907. un 1908. gadā Hitleru divreiz neuzņēma Vīnes Mākslas akadēmijā "talanta trūkuma" dēļ, ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, jo viņam labi padevās arhitektoniskas skices un zīmējumi.

1913. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāja Vīni un devās uz Vāciju. Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš brīvprātīgi piesacījās dienestam Vācijas armijā un tiek nosūtīts uz fronti, kurā viņš pildīja ziņneša pienākumus, aktīvi neiesaistoties karadarbībā. Viņš uzdienējās līdz kaprāļa pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc reglamenta, jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņēma Dzelzs krustu, kas bija Vācijas augstākais militārais apbalvojums. 1918. gadā viņš saindējās gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaidīja Pāzevalkas slimnīcā.

1919. gadā Hitlers iestājās nelielā politiskā partijā ar nosaukumu Vācu strādnieku partija. Tur viņš sevi parādīja kā talantīgu oratoru un ātri vien iekaroja popularitāti. 1921. gadā viņš kļuva par partijas līderi. Partija nomainīja nosaukumu uz Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija (NSDAP, vācu: Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei).

1923. gadā Hitlers neveiksmīgi mēģināja izdarīt valsts apvērsumu, kas iegāja vēsturē kā Alus pučs. Viņu tiesāja par valsts nodevību un viņam piesprieda 5 gadu ieslodzījumu Landsbergas cietumā, taču vēlāk sodu samazināja un viņu atbrīvoja jau pēc nepilna gada. Ieslodzījuma laikā Hitlers sarakstīja grāmatu Mana Cīņa (vācu: Mein Kampf).

Hitleram iznākot no cietuma, viņa partija bija nožēlojamā stāvoklī, un viņam vajadzēja pielikt daudz pūļu, lai to atjaunotu. Par pagrieziena punktu viņa ceļā uz varu kļuva Lielā depresija, kas aizsākās ar Ņujorkas fondu biržas krahu 1929. gadā.

Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Hitleram veidot Vācijas valdību. Drīz vien Hitlers ar dažādiem līdzekļiem palielināja savu varu, līdz kļuva par absolūtu diktatoru.

Kāpēc hitlers zaudeja karu?

1. Viņš neuzticējās saviem ģenerāļiem, jo uzskatīja ka viņi neuzticas hitlera 1000 gadu reiham.
2. Hitlers ilgi guleja, parasti līdz 10.00 vai 11.00 un vinu nedriksteja modināt, tātad veidā viņš nevareja koordinēt armiju.
3. Zibens karš- hitlers sāka uzbrukumu Psrs, tajā gadā kad viņš sāka uzbruku psrs bija aukstākā ziema kas jebkad reģistrēta un daudzi vācieši cieta no aukstuma un lodēm.
4. Interesanti ir tada lieta ka...kur Staļins ņēma tik daudz karaviru? 1933-1940 gadā Hitlers domineja par Eiropu un uzvarēja visas valstis...bet Psrs? Laikam lielākā daļa krievu nogulēja 2. Pasaules karu.
5. Hitlera mega projekti. Daudz betona, cilveku un citu resursu aizgaja bunkuros un citās celtnes. Vācieši domaja ka ir neuzvarami un ļoti specigi, bet.. Vai tādēļ ir jatere resursi maz nozīmīgām celtem? Kas tapat pec gada tiks iznicinatas vai sabojātas?( kad taisat 4. Reihu mazliet padomajat par resursiem un cilveku darba spēku)
6. Sasodītā Amerika. Hitlers sāka karu pret Lielbritāniju, bet Lielbritānijas “sabiedrotie” bija amerika. Ieroči, daudz cilvēku, kuģi, un cita tehnika no 1944. Gada saka nakt no Amerikas.

Pieminēsim 3. Reihu un hitletu.
Heil hitler.