Tīri teorētiski - laika mašīna būtu lielisks izpētes līdzeklis vēsturē. Iedomāsimies, ka kaut kādu iemeslu dēļ pagātnes mainīšana nav iespējama, bet to var tikai apskatīt. Tad mēs varētu iegūt līdzīgas fotogrāfijas, kādas ir izdevies izveidot Nikam Sulivanam, Esquire modes direktoram. Viņš ir kaislīgs fotogrāfs un īstens perfekcionists. Fotogrāfiju kolāžās var ieraudzīt Parīzes, Londonas un Ņujorkas atpazīstamas vietas, taču pie tām kādreiz ir arī bildējušās dažas slavenības. Caur fotogrāfijām ir izdevies radīt iespaidu, ka tādas slavenības kā Bītli, Bobs Dilans un Pikasso būtu pārcēlušies uz mūsdienām un staigā starp mums, bet viņi ir staigājuši pa tām pašām ielām, kur mēs. Tas savā ziņā tagad notiek, kaut kad pagātnes mirklī. Ir dīvaini iedomāties, ka pagājušais ir palicis pagātnē. Kaut kam kaut kurā brīdī tā ir notiekoša tagadne, par kuru mēs uzzināsim vēlāk. Neredzu nekādu iemeslu, kāpēc tā nevarētu uzskatīt, ka pagātne ir dzīvs nevis pagajis un izbeidzies mirklis. Taču ja tas notiek, tad uz turieni var aizceļot. Atliek tikai uzzināt kā.
