Daži izdzīvojušie vēlāk izdarīja pašnāvību. Daži no tiem, kam paveicās izdzīvot Titānika nogrimšanā vēlāk izdarīja pašnāvību. Taču ne visi no tiem nolēma beigt savu dzīvi Titānika traģēdijas dēļ. Tā piemēram Dr. Vašingtons Dodžss, iešāva sev galvā 1919.gadā, jo viņš tika izmeklēts par korupciju. Dr. Henrijs Viljams Frauentāls (attēlā), kurš salauza pasažierei ribu, kad viņš lēca glābšanas laivā, izlēca no slimnīcas ēkas septītā stāva 1927.gadā. Juha Niskanens bija trešās klases pasažieris, kurš izdzīvoja Titānika nogrimšanu. Niskanens pārcēlās uz Kaliforniju meklēt zeltu. Zeltu viņš neatrada un 1927.gadā viņš aizdedzināja savu kajīti un gāja bojā. Tas ir traģiski, ka šie vīri, kuriem tā paveicās palikt dzīviem pēc Titānika traģēdijas, vēlāk šķīrās no dzīves labprātīgi.
liekas pareizākā lieta ko darīt būtu lēnām tuvoties ļaujot peldošajiem pa druskai sasniegt laivas, ar striktu noteikumu pamest vai ar airiem nosist peldošās ekstras (yeah grūtā daļa), + moš iedot pa galvu kādam cālim un mest pāri, atbrīvojot vietu kādai pievilcīgākai būtnei, domāju nevienam nebūtu pretenziju