Nu labi, rakstīšu vēl konkrētāk. Garīgi attīstīts cilvēks ir tāds, kurš vai nu intuitīvi vai vēl labāk - ar zināšanām ZIN, ka ar nāvi dzive nebeidzas. To zināja visi vai daudzi vēl pirms 100 gadiem un +- visās tautās un kultūrās. Tieši tagad kļūst arvien ateistiskāka sabiedrība. Indiāņi zināja, ka sievietes, mazi augi un kas tur vēl "aiziet pa mēness ceļu", bet vīrieši, lieli koki, lieli dzīvnieki pa "saules ceļu"(t.i., viņu dvēsele, kas ir kā dzirksts 1/10000 daļa no mata gala lieluma). Šī pati doma tiek stāstīta vēdās, vieni "aiziet uz mēness planētām", citi "uz saules planētām". Arī Bībelē kaut kur figurē teikums,ka pēc nāves cilvēka dvēseli aizpūta "austriņu vējš". Visplašākās zināšanas par dzīvi pēc nāves ir vēdās - cilvēkam ir dažādas atveres un pēc nāves dvēsele iziet pa kādu no tām, un atkarībā no tā aiziet vai nu uz vienu vietu, vai citu visuma planētu sistēmu, un, ja lido uz austrumiem, tad uz turieni, ja uz dienvidiem, tad uz citurieni. Tā ir vesela zinātne!
Ņemam par piemēru tos pašus indiāņus - viņi ne tikai zināja, ka pēc nāves dzīve nebeidzas, viņi attīstīja arī vīrišķības - garīga stipra cilvēka īpašības. Varēja stāties pretī briesmām un 16 gadu vecumā izgāja cauri dažādām spīdzināšanām, lai saņemtu "iesvētību vīrieša-kareivja kārtā", kas bija līdzīgi kā absolvēt skolu.
Ja indiāņi (vai jebkura cita garīgi attīstīta kultūra!) nonāktu titānika situācijā, viņi saprastu,ka viņu nāves laiks ir pienācis un atliek tikai AR GODU mirt. Tas, protams, nozīmē dot vietu atlikušajās laivās sievietēm un bērniem, ne jau tāpēc, lai pasargātu vai nepasargātu savu dzīvību, bet tāpēc, ka vīrietim tā ir jārīkojas. Absolūts glēvulis, ateists, garīgi vājš, Dievu nezinošs, grēcīgs ir cilvēks (vīrietis!) kurš tā nerīkojas.
Vai varat iztēloties sievieti, kura kopā ar večiem skrien armijā ierindnieku krosu botās un raibās biksēs? Vai tā ir sievišķīga sieviete? Vai indiāņu sievietei vajadzētu ar lāci cīnīties un raut sev ādu uz pusēm, lai pierādītu vīrišķību? Vai būt vīrišķīgai un drosmīgai ir sievietes funkcija? Sieviete iedvesmo vīrieti uz varoņdarbiem! Sievietei vienmēr ir jābūt aizsargātai no vīriešu puses un visu tautu vīrieši tā arī sievietes un bērnus ir aizsargājuši. Indiāņiem uz Titānika būtu pilnīgi skaidrs,ka viņu - vīriešu nāves stunda pienākusi, atliek tikai brīvajās laivās iesēdināt sievietes un bērnus un ar godu mirt. Un pēc nāves sāksies jauna dzīve, ko visas reliģijas zin. Nomirt bez goda vai vilkt dzīvību bez goda - tas ir sliktāk par nāvi. Garīgi cilvēki to zin, gļēvuļi, protams, nezin un ir gļēvi.
