Tetovējumu vēsture7

Ēģipte un Indija

Otrs vecākais tetovējums uz iebalzamēta ķermeņa atrasts Ēģiptē, kurš bijis uztetovēts pirms 4000 gadiem. Tātad tetovējumu vēsture ir ļoti sena, un šīs mākslas nozares attīstība arī ir visai daudzveidīga. Divu citu ēģiptiešu mūmijām ir atklāts (2160. - 1994. gads pirms mūsu ēras)abstrakts ornaments, ko veido punkti un svītras. Acīmredzot ēģiptieši uzskatīja, ka tetovējumi kalpoja par aizsarglīdzekli pret ļaunajiem gariem.

Japānā

Tebori ir Japānas izcelsmes vārds, ar kuru apzīmē tradicionālu tetovēšanas metodi, ko veic ar roku. Tā bija ķermeņa sadurstīšana, kurai izmantoja īpašus adatu komplektus, lai ātrāk aizpildītu brūces ar krāsām. To Japānā praktizē jau 400 gadu. Visas primitīvās tautas vēl mūsdienās izmanto dažādas ķermeņa iezīmēšanas paņēmienus- tetovēšanu, īpašas rētas, ķermeņa krāsošanu. Primitīvās tautas uzskata, ka fiziskais ķermenis ir astrālā ķermeņa, dvēseles precīza kopija. Tātad tetovējumi uz fiziskā ķermeņa var ietekmēt arī dvēseli, palīdzēt tai iekļūt garu pasaulē.

Tālie Austrumi

Cilvēki ticēja, ka tetovējums var pasargāt arī no kādas slimības. Īpaši šis pieņēmums izplatīts Tālajos Austrumos. Tibetieši uzskata, ka uztetovēta mantra (svēts vārds vai formula) palīdz saglabāt ķermeņa īpašnieka garīgo un fizisko harmoniju, jo šāda tetovējuma iedarbība pielīdzināma rezultātam, ko var panākt, nepārtraukti skandējot attiecīgo mantru. Tiek tetovēts arī uz īpašiem akupunktūras punktiem, kā krāsvielas izmantojot ārstniecības augus. Dažos reģionos tetovēja tikai sievietes, jo to uzskatīja par priekšnoteikumu, noslēdzot laulības. Tātad, ja meitene nevar izturēt tetovēšanas sāpes, viņa nespēs paciest arī dzemdību mokas, tāpēc nav piemērota sievas kārtai. Parasti tetovēšana bija obligāta arī jaunekļiem sasniedzot dzimumbriedumu (motivācija līdzīga — ja neiztur sāpes, nederēs par karavīru un tēvu). Tetovējumiem seno tautu ticējumos bija arī amuleta funkcija, nu šie ticējumi dažās zemēs savu spēku saglabājuši. Piemēram,Birmā veiksmi nesot papagaiļa tetovējums uz pleca, bet Taizemē — meditējoša Budas tēls. Senajā Birmā zaglis, kurš gatavojies aplaupīt svētnīcu, vispirms uztetovējis maģisku attēlu, kas veltīts dievam — zagļu aizbildnim un kuram vajadzētu pasargāt zagli bīstamajā pasākumā.

Ziemeļamerika

Ziemeļamerikā tetovējumi bija galvenokārt jauniešu iesvētīšanas rituāla daļa. Viņiem veica iegriezumus dzimumorgānos ar smalku kaulu un ierīvēja tajos sodrējus. Zīmēja arī vienkāršus ģeometriskus rakstus, sievietēm — no apakšlūpas līdz zodam, vīriešiem — uz krūtīm. Ziemeļamerikā Siu cilts pārstāvji uzskatīja, ka tetovējumi vajadzīgi, lai nokļūtu mirušo valstībā. Ja karavīram nebūtu neviena tetovējuma, viņš ciestu mūžīgas mokas uz zemes kā klaiņojošs spoks. Ar kristietības ienākšanu šie rituāli un tradīcijas pamazām izgaisa.

Eiropa

Jūrnieki bija pirmie, kas Eiropā atkal ieviesa tetovējumus. No XVII gs. sākuma līdz pat otrajam pasaules karam jūrnieki mēdza tetovēt vistas attēlu uz vienas kājas un cūkas attēlu uz otras, lai pasargātu sevi no noslīkšanas. Otrā pasaules kara laikā radās jauna tradīcija — tika tetovēts propellera attēls uz muguras. Pēteris I ierosināja, lai visiem karavīriem, tikko sāk dienēt, tiktu ietetovēts koda numurs — identifikācija. Vācijas Alpu zemniekus nabadzība spieda sūtīt bērnu uz bagātākajiem Francijas rajoniem. Lai viņus varētu pazīt, veica tetovējumus. Ir arī tetovējumi un krāsojumi, ko var uzskatīt par trikiem. Marķīzu salu karavīri uz delnas ietetovēja cilvēka acs attēlu. Kaujas laikā viņi piepeši atvēr delnu un pavērš to pret pretinieku, kurš pārsteigumā par ieraudzīto uz brīdi apjūk, un tad ir īstais brīdis to izmantot savā labā, lai caurdurtu apmulsušo ar šķēpu.