Brīžiem jau šķiet, ka ir tik maz kas palicis ar ko lepoties savā zemē. Hokeju neuzvaram, lielas balvas neizcīnam, aizbraucam meklēt laimi citur, paši savā zemē " neaugam kā nākas".. Tomēr, šodien braucu no Rīgas uz mājām ar vilcienu, kurā brauca liels skaits tūristu no nīderlandes un ziniet ko viņi runāja? " Cik gan skaista viņiem ir zeme, cik skaista kultūra un paši cilvēki". Tālāk gan viņi prātoja par tautastērpiem, to darināšanu, skaistumu.
Es esmu lepns/-a par Latvju kultūras mantojumu, par to, ka no visām valstīm, kas ir uz pasaules tikai nedaudziem ir saglabājusies tik svaiga kultūra, kuru izmantojam un varam sastapt teju katru dienu.
Mans pirmais raksts būs par tautas tērpu- mūsu nacionālo dārgumu! Raksta tapšanā izmantota M. Grasmanes grāmata " Latviešu tautas tērpi", kā arī Alda Jonikāna fotogrāfijas.
Ja būs interese arī sekos turpinājums: Etnogrāfiskie tērpi, kā arī var tapt raksts par arheoloģisko tērpu rotām, to nozīmi un iespējām, kur tās iegādāties.
1. Arheoloģiskais tērps. Latviešu tautas tērpus iedala arheoloģiskajos un enogrāfiskajos. Par arheoloģisko tautas tērpiem un rotām uzskata atradumus, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos apbedījuma vietās (kapu laukos) un rekonstruēti. Svarīgi ir zināt, ka mirušo apbērēšana jeb bedības bija viens no svarīgākajiem dzīves notikumiem (svarīgi bija arī piedzimšanas svētki jeb krustabas/krustības, savienošanās svētki- precības/vedības jeb kāzas), tādēļ miriušos apbedīja svētku drēbēs, kas bija bagātīgi rotātas ar bronzas plāksnītēm, spirālēm, lentītēm, rotām. Bet kā saglabājušās drēbes? Tā kā bronzai ir sava veida konservējoša iedarbība, drtānas, kas bijušas tā jau pārpārēm izgreznotas ar bronzu ir labi saglabājušās. Tālāko darbu drēbju rekonstrukcijā veic speciālisti.
2. Arheoloģiskie tērpi attiecināmi uz 7.-13.gs., kad Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu ciltis (latgaļi, kurši, zemgaļi, sēļi) un somugri - lībieši. Tomēr, svarīgi piemitināt, ka ziņas par apģērbiem, kas valkāti 13.-15.gs. ir ļoti maz, vai to vispār nav!! Tālāk gan tik par 16.-17.gs. jau ir aprakstoši un zīmēti tērpi.
3. Seno latgaļu arheoloģiskais tērps. Iespējams tieši šo tērpu tu esi manījis dziesmu svētkos, jāņos vai kādā citā ar tautas tradīcijām saistītā pasākumā, jo šis ir patiesi skaistākais arheoloģiskais tērps. Tā \\\" dzimtene\\\" ir Latgale, kā arī Vidzemes austrumdaļa. Izrakumi te liecina par augsti attīstītu prasmi jau tālajā 2.-4.gs. Latgaļu 7.-13. gs. apbedījumos lielākoties ir atrasti vilnas auduma fragmenti. Maz lina, jo tās zemē satrūd ļoti ātri.
5. Bronzas rotas. Neatņemama sastāvdaļa senajam tērpam ir bronzas izstrādājumi, kas nereti tika valkāti pēc principa \\\" Jo bagātāka meita, jo vairāk rinķu, smalkāk darināti\\\". Tos lika vairākus vienā reizē. Izmantoja arī vainagus no bronzas, dažādas saktas, aproces, kā arī gredzenus.
4. Latgaļi valkājuši kreklu bez rotājumiem, vilnas brunčus, kas darināti trīnīša tehnikā sarkanbrūnā krāsā, kas iespējams iegūta no auga madaras. Brunču apakšmalu rotā krāsaina celaine (jostiņa).
Reklāma
6. Villaine. Tērpa viskošākā sastāvdaļa ir villaine, kas ir tumšzila, ko mēdz dēvēt arī par mēļo krāsu. To ieguva no mellenēm. Villaines rakstu veido iekšā ieaustas bronzas plāksnītes un spirāles. Rkasti nereti atšķiras. Par košāko villaini uzskata Gulbenes apvidū atrastā Stāmerienes villaine.
