Tauriņa efekti, kas pilnībā izmainīja pasauli14

Vudro Vilsons ignorēja vēstuli un izraisīja Vjetnamas karu. ASV prezidents Vudro Vilsons 1919. gadā atradās Versaļā, kur apmeklēja Parīzes Miera konferenci, kad saņēma vēstuli no kāda jauna sociālista, kurš lūdza tam ar viņu tikties. Tā kā Vilsona dienas kārtība bija ļoti noslogota, viņš vēstuli ignorēja — un tādējādi aizsāka notikumu virkni, kas noveda pie Vjetnamas kara. Šī jaunā vīrieša vārds bija Ho Ši Mins, un tolaik viņš bija diezgan atvērts dažādām idejām. Viss, ko viņš vēlējās, bija Vjetnamas neatkarība. Viņu bija iedvesmojusi ASV Neatkarības deklarācija, un vīrietis cerēja, ka amerikāņu prezidents jūt līdzi Vjetnamas tautas skumjajam stāvoklim, un tas palīdzēs viņiem iegūt neatkarību no Francijas. Taču Vilsons vīrieša vēstuli ignorēja, un Ho Ši Minā sāka rasties vilšanās sajūta pret Amerika politiku. Pēc tam viņš devās uz Padomju Savienību, kur studēja marksismu, satika Trocki un Staļinu, un kļuva par nelokāmu komunistu. Kad Vjetnama ieguva neatkarību no Francijas, Ho Ši Mins uzņēmās komunistu grupas vadību, kura Vjetnamu sadalīja divās daļās. Sākās Vjetnamas karš — taču tas tik pat labi varēja arī nenotikt, ja vien Vudro Vilsons jaunajam vīrietim būtu veltījis nedaudz sava laika.

Kautinš bārā izraisīja Brexit.  Kad Lielbritānijas tauta nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, ne vienu vien nodarbināja doma, kā gan kas tāds vispār varēja notikt! Tiesa, atbilde nebija tālu jāmeklē — tā slēpās kādā nelielā bārā Vestminsteras pilī, kurā tiek ielaisti tikai parlamenta deputāti un viņu viesi, ko sauca par Stranger’s Bar („Svešinieku bārs') Tas notika 2012. gadā, kad Lielbritānijas leiboristu partijas parlamenta deputāts Ēriks Džoiss (Eric Joyce), būdams pamatīgi piedzēries, nokliedzās, ka bārā ir „pārāk daudz toriju” un sāka vicināt dūres pret ikvienu klātesošo. Kad ieradās policija, lai viņu arestētu, viņš nokliedzās: „Jūs nedrīkstat mani aiztikt! Man ir deputāta imunitāte!”. Pēc šī incidenta Leiboristu partija saprata, ka viņam amats ir jāatstāj. Džoisa kautiņš Lielbritānijā izraisīja garu notikumu virkni, kuras rezultātā valsts tauta lēma par labu tam, lai pamestu Eiropas Savienību. Vispirms jau Leiboristu partija saņēma pārmetumus, ka tā ļauj dāsniem ziedotājiem izlemt, kurš ieņems Džoisa vietu. Pēc tam, lai mainītu šo negatīvo reputāciju, leiboristu partijas līderis  Edvards „Eds” Milibends pieņēma lēmumu atļaut partijā iestāties un balsot ikvienam, kas vien būtu gatavs maksāt trīs mārciņas lielu iestāšanās maksu.Tūkstošiem cilvēku tā arī izdarīja — un kopā viņi ievēlēja jauno partijas vadītāju Džeremiju Korbinu. Korbins nebūtu ieguvis šīs balsis, ja nebutu  šī jaunā trīs mārciņu biedru uzņemšanas politika, un tieši Korbinu daudzi cilvēki vaino par Brexit referenduma rezultātu. Viņa partija viennozīmīgi vaino viņu — pēc tam, kad Lielbritānijas pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Savienības, partijas biedri pret Korbinu iniciēja neuzticības balsojumu. Taču tad jau bija par vēlu. Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, jo kāds piedzēries deputāts bārā nevarēja savaldīt rokas.

Britu karavīra žēlsirdība izraisīja Holokaustu. Henrijs Tendijs (Henry Tandey) 1918. gadā Lielbritānijas armijas sastāvā karoja Francijas teritorijā. Tur viņš pieņēma lēmumu apžēlot kāda vīrieša dzīvību — un šī lēmuma rezultātā vēlāk mira 6 miljoni cilvēku. Viņš cīnījās Francijas pilsētiņas Markuēnas (Marcoing) ieņemšanā, un vācieši sāka atkāpties. Vācu karavīri metās bēgt, un viens no viņiem iekļuva Tendija ugunslīnijā. Tendijs notēmēja ieroci uz bēgošo vācieti, taču vīrietis bija ievainots un centās glābt savu dzīvību. Tomēr Tendijs nespēja nospiest gaili. Viņš nolaida ieroci, vācietis viņam pateicībā pamāja ar galvu, un Tendijs ļāva šim vīrietim aiziet. Tendija gars un izskatīgums nonāca uz propagandas plakāta, un pēc 20 gadiem šis plakāts parādījās vietā, kur to neviens nebija gaidījis — Ādolfa Hitlera dzimtenē Vācijā. Kad britu valstsvīrs Nevils Čemberlens (Neville Chamberlain) apmeklēja Hitleru un redzēja pie sienas plakātu, viņš tam jautāja, kāpēc viņam ir tieši britu propagandas plakāts. Atbildot uz to, Hitlers norādīja uz Tendija attēlu un sacīja: „Šis vīrs mani gandrīz nošāva.” Šis stāsts šķiet tik neiedomājams, ka daudzi cilvēki to apšaubīja, taču dažus gadus vēlāk Grīnhovardsas (Green Howards) muzejs tam atrada pierādījumu. Viņu īpašumā bija vēstule no Hitlera asistenta, rakstīta 1937. gadā, kurā viņš pasakās tiem par atsūtīto plakātu. Viņš to bija meklējis, kā pats paskaidroja, jo „Fīreru dabiski ļoti interesē viss, kas saistīts ar viņa kara pieredzi”.

Pilsētas domnieks nogalināja suni un izveidoja moderno terorismu. 1933.gadā Teksasas domnieks, vārdā Čārlzs Hazards, nolēma atriebties sava kaimiņa sunim par to, ka tas nokārtojās viņa piemājas puķu dobē. Viņš samaisīja stikla lauskas suņa barības bļodā, nogalinādams to, un šajā procesā pilnīgi mainīja pasaules vēsturi. Šis suns piederēja 13 gadus vecajam Čārlijam Vilsonam, un viņš nozvērējās atriebties. Hazards kandidēja uz pārvēlēšanu, tāpēc Vilsons gāja no mājas uz māju, lai stāstītu cilvēkiem, ko domnieks izdarījis viņa sunim. Viņš pārliecināja 95 vēlētājus nebalsot par Hazardu, un kad pienāca vēlēšanas, viņš zaudēja savam konkurentam par 16 balsīm. Pirmo reizi mūžā Čārlijs Vilsons mainīja politiku. Šī situācija iedvesmoja Vilsonu kļūt par politiķi. Vēlāk viņš kļuva par Kongresa pārstāvi, un, kad izcēlās Padomju Savienības un Afganistānas karš, mainīja vēstures gaitu. Viņš īstenoja kampaņu nolūkā, lai amerikāņi palīdzētu afgāņiem, nododot viņu rokās raķešu palaišanas iekārtas un mainot kara gaitu.  Tieši pateicoties Vilsonam Afganistānas modžahedi uzvarēja karā, PSRS tajā zaudēja — un tas kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem Padomju Savienības krišanai. Pēc tam Afganistānā izveidojās Taliban fundamentālistu kustība un tīkls Al Qaeda, un Osama Bin Ladens varēja īstenot vēsturē lielāko teroristu uzbrukumu. Sākās tā sauktais „modernā terorisma” laikmets. Un tas viss tikai tāpēc, ka viens untumains domes loceklis noindēja zēna suni.