Tanki 2. Pasaules karā, to apraksts, modeļi, kurus izmanto14

Vācijas tanku armijas struktūra un tās sastāvā esošie tanki

Lai gan jau I Pasaules karā Vācija izmantoja vieglos tankus A7V, kā arī trofeju tankus no Lielbritānijas un Francijas, tā izrādīja visai mazu ieinteresi to attīstībā, tikai pēc I Pasaules kara Vācija apzinājās to spēku un vajadzību nākamajā karā. Tāpat kā Krievijā arī Vācija pateicoties tās vadonim Ādolfam Hitleram uzplauka tanku ražotne, Hitlers nekad nezaudēja ticību tankam kā progresīvam kaujas ierocim, uz kura balstās viss kaujas attīstības process.  Tanku ražotnes uzplaukums sākas 1930.g., savukārt jau 1934.g. Hitlers pasūta  jaunus 100 vieglos tankus.
Tanku armijas teorētiskos pamatus izstrādā un praksē pielieto Heincs Guderians, jau 1937.g. savā darbā: “Achtung Panzer!” Guderians norāda uz tanka kaujas uzdevumiem un tā nozīmi turpmākās kara attīstības gaitā, kā arī tanku savstarpējās sadarbības principus, ko vēlāk pārņem Krievijas tanku armija un Lielbritānija, tādejādi Vācija  II  Pasaules karā bija vienīga valsts, kas kaujaslaukā pielietoja teoriju, tā gūstot ievērojami mazāk zaudējumu ne kā sabiedrotie. Sākoties uzbrukumam Polijai Vācijas rīcībā bija, tikai apmēram 3,195 tanki, no kuriem lielāko daļu sastādīja  PzKpfw. I, PzKpfw. II tipa tanki, ar minimāliem PzKpfw. III un PzKpfw. IV daļām, kā eksperimentāliem tankiem.
 

Tanks LT vz. 35

Čehslovākijas vieglā tipa tanks, kas tika izgatavots 1930.g. un kalpoja Vācijas tanku armijas daļās uzsākot II Pasaules karu, sākotnēji tas bruņojumā ir visdaudzskaitlīgākais. Tā nosaukums Vācijas sastāvā tiek mainīts uz Panzer (35t). Skat. pielikuma 1.att.
Augstums 2.2 m, svars 11 t, lielgabala diametrs 37 mm Škodas modeļa 34.g. lielgabals, bruņas biezums 25 mm, ātrums 19 – 34 km/h. Tā darbību nodrošina 120 zirspēku Škodas izstrādātais  gāzes motors. Uz šī tanka bāzes principā tika attīstīti visi pārējie Pz.Kpfw. tipa tanki. Sākot no Panzer 38t līdz Pz.Kpfw. III
 

PzKpfw. I  Vieglā tipa tanks, kas ražošanā bija no 1930.g. līdz 1940.g. Augstums 1.7 m, svars 6 t,  bruņu biezums 13 mm, ugunsspēku nodrošina 2x 7.92 mm ložmetēji. Sākotnēji radīts jau kā kājnieku atbalsta un aizsardzības ierocis, tieši šī tipa tanks tika izmantots Vācijas tanku armijas taktikas izstrādē un kaujaslauka mācībās pat vēl līdz 1943.g. Kā tanks kas pamatā ir Panzer III prototips, bet kaujās vairs neizmantojams kļuva par orģinālu mācību priekšmetu.
PzKpfw. II bija galvenais tanks uz kā balstījās Vācijas armijas iebrukums Francijā un Polijā, uzreiz pēc tam, tas tika aizvietots ar Panzer III un Panzer IV tipa tankiem.
Izstrādāts jau 1930.g., kaujaslaukā līdz 1941.g. Svars 7.2 t, bruņas 14.5 mm, ugunsspēku nodrošina 20 mm lielgabals, augstums 2 m. Pirmais tanks kurā izmantotas homogēnās bruņas, tā apgrūtinot to caursišanu.
PzKpfw. III zināms kā Panzer III. Vidējā tipa tanks Izstrāde notiek 1930.g. !934.g  pēc Heinca Guderiana pieprasījuma ar šiem tankiem tiek papildināts Panzer grupas. Skat. pielikuma 8.att. Svars 22 t, augstums 2.5 m, augusspēku nodrošina 50 mm lielgabals un bruņu biezums ir 70 mm. Kaujās līdz 1942.g. Līdz 1941.g. viens no spēcīgākajiem tankiem.
PzKpfw. IV vidējā tipa kājnieku atbalsta tanks. No 1939.g. saražoti 9,000 Panzer IV tanki un tā ražotne netika pārtraukta visu II Pasaules kara laiku. Arī šī tanka izstrāde norisinās no 1934.g. pēc Heinca Guderiana pieprasījuma. Svars 23 t, bruņas biezums 80 mm, ugunsspēku nodrošina 75 mm KwK 40 L/48 lielgabals un tanka augstums ir 2. 68 m  Diemžēl dēļ īsā stobra tā šaušanas efektivitāte ir ierobežota un neprecīza. Tikai pēc 1941.g. šim tankam tika palielināts stobra garums, kas ļāva tam efektīvi cīnīties ar  krievu T-34 tankiem.
PzKpfw. VIII plašāk zināms kā Mouse. Smagā tipa tanks, II Pasaules karā vissmagākais tanks. Domāts kā tanka Ferdinand prototips. Ražošanu uzsāk 1943.g. Svars 188 t, bruņu biezums 60 –240 mm, ugunsspēku nodrošina 128 mm KwK44 L/5 lielgabals, ātrums 13 km/h. Vienīgais smagā tipa tanks kuram nav piekares. Galvenā problēma tā izstrādē rodas ar atbilstoša dzinēja izstrādāšanu, kas varētu pārvietot šo milzeni ar lielāku ātrumu nekā 13 km/h.

Tiger I, Tiger II ( Rojal Tiger)

Kaujaslaukā tiek izmantots no 1942. – 1945.g. izgatavots Porsches rūpnīcā. Tanks Tiger sastādīja atsevišķu grupu smago tanku, kam bija paredzētas savādākas taktiskās apmācības un uzdevumi kaujaslaukā. Augstums 3 m, svars 57 t, ugunsspēku nodrošina 88 mm KwK 36 L/56 lielgabals, bruņu biezums 100 mm. Priekšējo bruņu biezums bija 102 mm, kamēr aizmugurējo tikai 88 mm. Tanka Tiger I ritošo daļu sastādīja divu paralēlu disku rindas, ārējā jeb otrā bija ar gumijas pārklājumu, kas neļāva tiem tik ātri nolietoties, kā Krievu tankiem, bet tas apgrūtināja tā remontu, ja pirmās rindas disks ir salūzis, tad lai pie tā varētu nokļūt ir jānoņem visa otrā rinda un tādejādi tiek patērēts ilgstošāks laiks, tā remontam., bet pluss ir tas, ka tas var turpināt braukt, ja tam ir sašauti kādi trīs diski, jo kāpurķēde balstās uz divu rindu diskiem, kas arī atvieglo tanka svara sabalansēšanu uz ķēdēm un zemi.
Tanks Tiger II zināms arī kā “Karaliskais Tīģeris” pamatā bija tanka Panther uzlabota versija, ar tā šasiju un stobra pielādes mehānismu. Svars 70 t, augstums 3.09 m, ugunsspēku nodrošina 88 mm KwK 43 L/71 lielgabals, bruņu biezums 180 mm priekšpusē un 80 mm sānos, tā darbību nodrošina V-12 Maybach HL 230 P3 700 zirgspēku motors. Ražošanā no 1943.g., kad tika saražoti, tikai trīs līdz 1945.g. kad jau saražoti 107 Tiger II tipa tanki.  Tā kā šī tipa tanki tika ražoti jau kara asākajā posmā, tie nonākot no konveijera tūlīt tika sūtīti kaujās, tos nepārbaudot un nenovēršot tehniskās kļūmes, kā savulaik ar Panther tipa tankiem, 1942.g. Pirmkārt jau vadības iekārtas izgāja no kontroles un otrkārt, paša tanka motors bija pārāk mazjaudīgs, lai varētu darbināt Tiger II ar pilnu jaudu, kas izsauca motora pārkaršanu un tā nelietderību šā tipa tankiem.