Mans pirmais raksts 
Šoreiz par takšiem Maniem mīļākajiem suņiem 
Esiet žēlīgi ;DD
1903. gadā amerikāņu karikatūrists Dorgans attēloja taksi kā cīsiņu mīklā. Paraksts zem attēla bija: "Hotdog" - "Hotdogs" jeb "Karsts suns". Hotdogs ar Dorgana palīdzību kļuva par pašu populārāko karsto sviestmaizi visā pasaulē.
Šī suņu šķirne ir tik iemīļota Vācijā, ka taksītis Valdi kļuva par Olimpisko spēļu simbolu, kas notika 1972. gadā Minhenē.
Daži no tiem bija neaizstājami palīgi, jo tiem bija laba oža un izteikta kaislība uz medībām. Tādus suņus sāka audzēt mērķtiecīgi, uzlabojot mednieku īpašības un tos nosauca par dzinējsuņiem. Dzinējsuņu starpā izcēlās īpatņi – brakki [izklausās kā krievu valodā браки-laulības :D] (otrs nosaukums – pēdu dzinēji), spējīgi vajāt zvēru labāk un ātrāk ne tikai zemes virspusē, bet, ja nepieciešams – nebaidoties sekot tam alā. Šie suņi kļuva par ciltstēviem visiem suņiem ar nokarenām ausīm.
Tādi suņi eksistēja Vācijas teritorijā XVI gs. vidū, kaut ir arī dati par to, ka dzinējsuņi - līdzīgi takšiem - ar īsām kājām un noļukušām ausīm bija pazīstami arī Senajā Ēģiptē. Tie meklēja un trenkāja medījumu grūti pieejamās vietās – krūmājos, niedrēs, zemā un biezā briksnājā pie Nīlas krastiem. Pēc hieroglifu atšifrēšanas zinātnieki uzzināja, ka tādus suņus sauca "tekar" vai "tekal", kas tulkojās kā "drosmīgs", "ugunīgs". Interesanti ir tas, ka šis nosaukums saskan ar vācisko takšu nosaukumu "tekel"[izrunā taksel]. Pateicoties selekcionāru uzstājībai, radās liela interese par šādiem suņiem un tika izveidota jauna suga - taksis. Takšveidīgo suņu attēli tika atrasti senajā Ēģiptē uz freskām, kuras, kā uzskata zinātnieki, bija radītas aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras.
Pats nosaukums "taksis" (no vācu "dachshund") burtiski tulkojams kā "āpšu suns". Taksis ir universāls medību suns, kas ar lieliem panākumiem tiek izmantots ne tikai medībās uz āpsi, bet arī uz lapsu, jenotu, kā arī lieliski piedalās dažādās medībās virs zemes. Lai izdzīvotu cīņā ar viltīgo un draudīgo pretinieku – āpsi, kuram piemīt ļoti laba viltība un ir gari nagi, mazajam taksim bija nepieciešama ne tikai agresivitāte un izturība, bet arī spēja pareizi novērtēt situāciju. Uz cilvēka palīdzību alā suns nevarēja paļauties, tāpēc izdzīvoja gudrākie un piesardzīgākie suņi.
Kādas krāsas taksi izvēlēties? Uz šo jautājumu nevar atbildēt neviens, jo taksi jau neizvēlās krāsas pēc, bet gan dēļ tā intelekta, atjautības, uzticības un darbaspējām. Taksis ir iecienīta šķirne ne tikai mednieku vidū, bet arī ar mākslu saistītu cilvēku aprindās. Ne velti takšu īpašnieku vidū ir daudz gleznotāju, dizaineru, komponistu, režisoru un dzejnieku. Tikai poētiski apveltīts cilvēks uz jautājumu par takša krāsu var pateikt – mana takša krāsa ir - ‘’dāma ar šalli’’ (par garspalvainu taksi, kas ir sarkanīgi rudā krāsā ar melna mata piejaukumu uz kakla) vai arī ‘’oranža blūza krāsā’’ (par koši rudu taksi).
Ja marmora krāsas takšus mēs bieži varam redzēt izstādēs, tad tīģerkrāsas takšus tikai retajās. Jā, arī šādas krāsas takši mēdz būt! Rudas krāsas takši ar gaišākām svītrām – tādi neatstās vienaldzīgu nevienu takšu mīļotāju! Šī krāsa, tāpat kā marmora, ir reti sastopama.
Skaistu, košu marmora vai tīģerkrāsu panākt ir ļoti grūti. To spēj tikai pieredzējuši audzētāji, kas labi pārzina šķirni, krāsu ģenētiku un izprot šīs sarežģītās krāsas nianses. Šī ir vienīgā takšu krāsa, kas diletantiskas audzēšanas rezultātā, var atstāt neatgriezenisku iespaidu uz suņu eksterjeru un veselību (visbiežākā problēma ir kucēnu aklums un kurlums).
Suņu kažoku krāsa var būt:
Marmora (silver) (brown)
Tīģerkrāsas
Melna ar brūniem lāsumiem
brūna
Suņu spalva
Garspalvainie takši
īsspalvainie
asspalvainie
Suņu lielumi
Standarta (vislielākais)
miniatūrais (vidējais)
trušu (vismazākais)
Es jau varētu uzrakstīt vairāk lietas bet jūtu ka raksts jau jābeidz citādi man pirmajam rakstam būs ņenormaļna daudz mīnusu ;DD
Tākā bija teikts ka māksliniekiem ir takši Es gribēju jums parādīt savus mākslas darbus ;pp
