interesantāk ir kas cits- padomieši neprata konstruēt un ražot savus tankus, bet Vācijai saskaņā ar 1. pasaules kara kapitulācijas noteikumiem nebija tiesību veidot spēcīgu armiju, un sekojoši arī pašai ražot tankus vai veidot tanku karaspēku nebija atļauts.
tāpēc 20. gadu beigās psrs ieradās daudzi vācu inženieri, meistari un arī tā laika dedzīgākais Vācijas tanku karaspēka izveides veicinātājs un tanku kara teorētiķis- majors (vēlāk leģendārais tanku ģenerālis) Heincs Guderians, kuri pēc abu valstu neoficiālas vienošanās (balstoties uz 1922.g. Rapallo abpusējā līguma u.c. padomju- vācu līgumiem) padomju Krievijā konstruēja un ražoja tankus Vācijai, un vienlaikus apmācīja vietējos kadrus, kuri kļuva par vēlākajiem padomju tanku konstruktoriem un tanku rūpnīcu meistariem.
un ir plaši zināms, kādus darbus darīja ģenerālis Guderiāns un viņa komandētais tanku karaspēks Krievijā 1941. gada vasarā- rudenī blitzkriega laikā.