''Sultana'' kuģa katastrofa - traģiskākā ASV vēsturē5
73
0
Attēls no: imgur.com
1865. gada 27. aprīlī ASV piedzīvoja visu laiku briesmīgāko kuģu katastrofu. Tikai dažas nedēļas pēc pilsoņu kara beigām tvaikonis ''Sultana'' eksplodē un nogrimst Misisipi upē, nogalinot 1200-1800 Savienības kareivjus, kuri bija atbrīvoti no cietuma un devās mājup. ''Sultana'' katastrofa laupīja vairāk cilvēku dzīvību nekā Titānika katastrofa, taču tā bieži tiek aizmirsta.
Attēls no: monroemichigan.wordpress.com
Pēc kara beigām tika atbrīvoti abu pušu ieslodzītie. Tūkstošiem nesen atbrīvotu Savienības kareivju tika pārcelti no nometnēm Alabamā un Džordžijā uz mazāku nometni Misisipi, no kurienes tiem bija jādodas mājās uz ziemeļiem. Šajā laikā Džeimss Meisons komandēja ''Sultana'', kas devās uz Misūri. Uz koka tvaikoņa klāja parasti atradās tikai 85 cilvēku apkalpe, jo kuģis bija paredzēts kokvilnas pārvadāšanai. Kad kuģis apstājās Viksburgā, lai atrisinātu problēmas ar tvaika katlu, kapteinis saņēma informāciju, ka valdība maksās 5$ par katru kareivi un 10$ par katru virsnieku, kurš tiks nogādāts mājās. Kapteini Meisonu pievilināja iespējamā peļņa, tādēļ viņš nolēma uzņemt uz klāja pēc iespējas vairāk kareivju. Steigā tika izlemts nevis kārtīgi salabot tvaika katlu, bet gan izvēlēties pagaidu risinājumu. Kapteinis uztraucās, ka kareivji varētu paspēt atrast citu transportu. Kuģis oficiāli varēja uzņemt 376 pasažierus, taču todien uz klāja bija vairāk kā 2500 cilvēku.
Reklāma
Attēls no: eu.usatoday.com
Papildus tam, ka uz klāja atradās gandrīz 2000 kareivju, no kuriem daudzi bija novārguši, arī diena nebija labākā kuģošanai. Misisipi upē bija pacēlies ūdens līmenis kūstošā sniega dēļ. Kuģa ceļā bija gan krituši koki, gan gruveši. Tuvojoties naktij, bija grūti vadīt kuģi, taču Meisons bija apņēmies nogādāt kareivjus. Viņi uz īsu brīdi apstājās Memfisā un turpināja ceļu naktī. Aptuveni 02.00, kad kuģis atradās dažu jūdžu attālumā no Memfisas, viens no tvaika katliem uzsprāga. Tā kā tvaikonis bija pārpildīts, simtiem kareivju, kuri atradās pie katliem, gāja bojā sprādziena dēļ, piemēram, no atlūzām vai verdošā ūdens. Tad uzsprāga vēl 2 tvaika katli. Kareivjiem bija 2 iespējas: peldēt aukstajā ūdenī un riskēt ar noslīkšanu vai palikt uz klāja un riskēt ar sadegšanu. Abos gadījumos iespējas izdzīvot bija nelielas. Kareivjiem, kuri tikko bija pametuši karu, atkal bija jācīnās par savu dzīvību.
Attēls no: en.wikipedia.org
Kamēr kuģis grima netālu no mazas pilsētas Marionas, netālu esošās laivas un vietējie sāka haotisku glābšanas operāciju. Lai ietaupītu laiku, izglābtie tika izsēdināti uz kritušajiem kokiem. Tad laivas devās glābt citus. Kāds kareivis no Ohaio rakstīja, ka, atguvis samaņu, attapies dūmu un uguns vidū ar kuģa atliekām apkārt. Tikai pēc dažām stundām kuģis nogrima dzelmē. Daži no glābējiem bija Konfederācijas kareivji. Grūti iedomāties, ka vien pirms pāris nedēļām viņi cīnījās savā starpā, bet tagad riskēja ar savām dzīvībām, glābjot otrus.
Attēls no: ualrexhibits.org
Aptuveni 1800 cilvēki gāja bojā šajā katastrofā. Tas ir par apmēram 300 vairāk kā Titānika bojāejā. Turpmāk katru gadu izdzīvojušie no visas valsts pulcējās katastrofas gadadienā, lai izrādītu cieņu. Pēdējais izdzīvojušais mira 1936. gadā. Izdzīvojušo bērni un mazbērni uzauga ar neticamajiem stāstiem par viņu izdzīvošanu. Šo katastrofu gan varēja novērst, jo mehāniķis brīdināja par katla nedrošību, bet viņam tika paziņots, ka to varēs salabot, kad kuģis nonāks Sentluisā.
Reklāma
