Stounhendža.1

Tas sastāv no-- Zilais pakavs. Mazāki zilpelēki akmeņi, daži nokrituši, citi zuduši. Izvietoti pakava formā ar atvērumu tieši uz ZA. Patlaban saglabājušies 19. Šie akmeņi tika iegūti Prescelli kalnos Velsas dienvidrietumos. Pēc tam tie kādā veidā pa sauszemi un ūdeni veikuši ceļu vairāk kā 250 jūdžu garumā. Iesākumā 12 jūdžu uz ZR uzcelts senāks aplis, pēcāk tie nogādāti Stounhedžā. Piecu trilītu pakavs. Neapšaubāmi, visiespaidīgākā akmens krāvuma daļa. 10 balsta akmeņi, šodien saglabājušies 8. Arī tie bija izvietoti pakava veidā. Tie atgādināja milzīgus akmens vārtus, un tos veidoja līdz pat 8 m augsti un 50 t smagi rupji apstrādāti bloki, no kuriem ik divi balsta šķērseniski novietotu ne mazāk masīvu akmeni. Zilo akmeņu aplis. Tādi paši akmeņi kā „zilajā pakavā.” Šo apli veidoja 38 stāvus novietoti monolīti, katrs no tiem 4.5 m augsts, kas balstīja no savstarpēji savienotiem akmens blokiem veidotu gredzenu 29.5 m diametrā. Šodien daži monolīti krituši, citi zuduši. Patlaban saglabājušies 29 akmeņi, tātad 9 akmeņi ir zuduši. Laika gaitā šai aplī veiktas izmaiņas. Šodien zināms, ka „zilie akmeņi” iegūti akmeņlauztuvēs Priselli kalnājā Velsas DR, un tos no turienes nācies transportēt pa zemi un pa ūdeni vairāk kā 400 km. Sarsēnu aplis. Masīvu vertikālu sarsēna (smilšakmens paveida) stabu aplis ar pārsegumiem ārpusē. Šie akmeņi, arī trilīti, rūpīgi apstrādāti tā, lai savienojot tos, veidotos precīzs aplis. Daži no tiem ir apgāzti, bet daži pazuduši. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šis aplis sākotnēji sastāvējis no 30 balsta akmeņiem, no kuriem saglabājušies šodien ir 17. Obrija bedrīšu aplis. Dažas pēdas no grāvja tā iekšpusē tika uziets aplis, kuru veido 56 padziļas bedrītes. Šīs bedrītes ieguvušas nosaukumu par godu to atklājējam Džonam Obrijam 17.gs. Arheologi visas tās ir izpētījuši un noseguši ar baltiem cementa vāciņiem, tādējādi šis aplis ir labi aplūkojams vidē. Ļoti iespējams, ka šajās vietās sākotnēji atradušies „zilie akmeņi,” kas vēlāk pārvietoti uz iekšējo apli...

Koncentriskais grāvis. Vispāratzīts ir uzskats, ka ar to ir sākta kompleksa izveidošana. Te ņemta zeme kompleksa uzbēruma veidošanai. Grāvis veido riņķa līniju apkārt visam kompleksam ar diametru apmēram 100 m. Riņķa garums ir 1050 pēdas, platums ir 12 pēdas, bet dziļums – 6 pēdas. Tas nozīmēja lielu zemes masu pārvietošanu. Aptuveni puse šī grāvja tika izrakņāta 20.gs. sākumā, bet pēc tam aizbērta. Turpretī otra puse vēl joprojām nav pētīta un slēpj sevī visas varbūtējās erozijas un cilvēka darbības pēdas. ZA virzienā atstāta ieeja kompleksā, tai vietā uzietas vairākas bedrītes, kuras varēja kalpot norāžu uzstādīšanai (ieguvušas „mastu bedrīšu” nosaukumu). Y un Z bedrīšu loki. Atrodas aiz grāvja, sastāv no rupjākām un neregulārākām bedrītēm. Aleja – ieeja kompleksā, tā orientēta precīzi uz ziemeļaustrumiem. Būtībā tā ir milzīgs uzbērums, kuru ierobežo grāvji ar vaļņiem. Tādējādi izveidots ceļš 10 m platumā. Apmēram pēc trešdaļas jūdzes aleja sazarojas: viens atzars ved uz ziemeļiem līdz milzīgam iegarenam uzbērumam, kura ieguvusi cirka nosaukumu, bet otrs pagriežas uz Aivonas upes pusi.

Atsevišķie akmeņi.---Altāris - 16 pēdu garš apstrādāts zilpelēks smilšakmens bloks. Pa pusei ierakts zemē zem viena trilīta pamata. Atrodas pašā kompleksa centrā (ass vietā). Pamatakmeņi - plānā apzīmēti kā SS 91-94. Šie divi akmeņi tika atrasti grāvja iekšpusē, pretējās pusēs. Bez tam aiz Obrija bedrīšu apļa tika atrasti divi pauguri ar bedrēm vidū. Zinātnieki uzskata, ka šais atverēs atradās divi citi akmeņi, līdzīgi atrastajiem grāvja iekšpusē, tātad kopumā 4 akmeņi. Ja savienot tos ar līnijām, tad tās veido regulāru četrstūri. Šie četri akmeņi orientēti uz četriem Mēness "mirušajiem punktiem" tam lēcot un rietot. Upurakmens - guļ grāvī tai vietā, kur ir uzbērta eja nokļūšanai kompleksa centrā. Domājams, akmens atrodas ne savā vietā, agrāk bijis vārtu akmens. Tādi bijuši vairāki, par ko liecina nospiedumu vietas. Papēža akmens - saglabājies kompleksa ģeometriskās ass malā, laikam ar mērķi to iezīmēt dabā. Tas ir masīvs neapstrādāts akmens, iesniedzas zemē 16 pēdu dziļumā, atrodas slīpi 24 grādos. Viņš ticis papildināts ar diviem nelieliem stēlu pauguriem ZR un DA. Viņa nozīme labi redzama 21.jūnija rītā. Katrs, kas nostājas pēc gada īsākās nakts akmens apļa centrā, redz, ka gandrīz precīzi virs monolīta lēnām aust Saule. Tas pierāda, ka komplekss tiešām ir Saules templis. Vārtakmeņi - tie bijuši divi, iezīmējuši vārtu vietu, taču līdz mūsdienām nav saglabājušies