Traģisks un patiess stāsts par māti, kura ieslodzīja savu meitu istabā uz 25 gadiem, jo nevēlējas sabojāt ģimenes labo slavu. Tā vietā viņa upurēja savu meitu un beigās pilnībā sagrāva ģimenes vārdu.
Traģisks un patiess stāsts par māti, kura ieslodzīja savu meitu istabā uz 25 gadiem, jo nevēlējas sabojāt ģimenes labo slavu. Tā vietā viņa upurēja savu meitu un beigās pilnībā sagrāva ģimenes vārdu.
19.gs. Monnier ģimenes vārds bija pazīstams aristokrātisko parīziešu aprindās. Blanche Monnier tēvs Emile Monnier bija mākslas fakultātes vadītājs, brālis Marcel Monnier bija jurists. Blanche Monnier 25 gados iemīlējās par sevi vecākā, ne īpaši veiksmīgā advokātā un vēlējās precēties. Viņas mātei Madame Louise Monnier Demarconnay tas ļoti nepatika, jo tas varēja sabojāt ģimenes labo slavu, tādēļ aizliedza precības. Meita spītējās pretī, tādēļ māte un brālis ieslēdza Blanche savas dzīvokļa mājas jumta stāvā līdz viņa paziņos, ka pārtrauc attiecības ar savu mūža mīlestību.
Kad kaimiņi dzirdēja kliegšanu uz sišanu, viņi aizbildinājās ar mēbeļu pārbīdšanu, dzīvniekiem u.t.t. Blanche par nelaimi sienas bija biezas un viņas saucienus pēc palīdzības neviens nedzirdēja.
1901. gadā Parīzes policija saņēma anonīmu vēstuli, kura tika teikts, ka Monnier ģimenes ēkā jau 25 gadus šaurā istabā ir ieslodzīta no sabiedrības acīm pazudusī Blanche Monnier. Viņas dzīves apstākļi ir šausmīgi.
Policija apšaubīja vēstules informācijas patiesumu, bet tomēr nolēma ēku pārbaudīt par spīti Monnier ģimenes labajai slavai. Tā kā pie mājas durvīm neviens neatbildēja, viņi ielauzās mājā. Uzejot jumta stāvā viņi pamanīja ar slēdzeni aizslēgtas durvis, kad tās tika uzlauztas, gaisā uzvirmoja drausmīga izkārnījumu smaka. Viens no policistiem piegāja pie loga un atvēra aizskarus. Otrā istabas stūrī pavērās šaušalīgs skats- uz gultas sēdēja izkārnējusi, ar fekālijām apsmērēta Blanche Monnier. Visa istaba bija klāta fekālijās, pa istabu skraidija peles.
Māte tika aizvesta uz cietumu un pēc 15 dienām nomira cietuma slimnīcā.
Brālis tiesas sēdes laikā meloja, ka viņa māse esot garīgi slima un pati izvēlējās dzīvot tādos apstākļos. Tomēr viņš tika notiesāts uz 15 mēnešiem cietumā, tomēr viņš pārsūdzēja spriedumu un uzvarēja, jo netika pierādīts, ka pret māsu būtu izmantojis vardarbību. Lieki sacīt, ka sabiedrība bija šokā un kritizēja spriedumu.
Blanche Monnier nekad neatguva veselo saprātu un pēc 2 gadiem nomira psihiatriskajā slimnīcā tā arī neatsacījusies no savas mūža mīlestības.
Viņas mūža mīlestība nomira 1885. gadā.
Mūža mīlestība nomira jau 1885.gadā, bet tie viņu turēja ieslēgtu vēl 16 gadus pēc viņa nāves.