Ceļojumi starp zvaigznēm ir teorētiski iespējami, tomēr mūsdienu zināšanas un tehnoloģijas ļauj tikai neskaidri ieskicēt šāda ceļojuma aprises.
Starpzvaigžņu ceļojumi10
123
1
Kopš cilvēka izkāpšanas uz Mēness priekšstats par cilvēku kā mūžam piesaistītu Zemei tika sašķobīts. Bezpilota aparātu ceļojumi uz Saules sistēmas planētām vairs nav nekas neparasts. Pat cilvēka ceļojums uz tuvākajiem cietajiem objektiem (kā Marss vai Jupitera mēneši) būtu realizējams ar šobrīd pieejamajām iekārtām un prasmēm. Tomēr ir jautājums, vai mēs varam doties tālāk? Vai varam atvadīties ne tikai no mūsu planētas bet arī no Saules sistēmas?
Teorētiski nav nepārvaramu šķēršļu, lai šāds ceļojums nevarētu notikt. Piemēram, 70-tajos gados palaistā zonde Vojager-1 jau ir sasniegusi heliosfēras malu. Ir sagaidāms, ka tā tuvāko 10 gadu laikā ieies starpzvaigžņu telpā. Tomēr tik un tā, ceļojot ar pašreizējo ātrumu paietu apmēram 70000 gadu, lai tā patiešām kaut ko sasniegtu. Lai varētu ceļot uz citām zvaigznēm, būtu jārisina vairākas problēmas - kā sasniegt gana lielu ātrumu, paņemt līdzi gana daudz enerģijas.
Ķīmisko raķešu robeža, līdz kurai tās var mūs aizvest, ir Marss. Ja gribētu ar ķīmisko raķeti aizlidot līdz tuvākajai zvaigznei, pat visam Visumam nebūtu tik liela masa kā vajadzīgajam degvielas daudzumam. Tāpēc ir vajadzīgas raķetes ar efektīvāku dzinēju.
Reklāma
Viens no no paņēmieniem ir aizstāt raķetes ķīmiskās degvielas izplūdes gāzes ar lādētu daļiņu - jonu plūsmu. Lai gan Zemes atmosfērā tas nestrādā, kosmosā ar to var sasniegt lielus ātrumus. Daļiņas tiek paātrinātas ar elektromagnētiskā lauka palīdzību un izmestas caur dzinēju. Rezultātā rodas spēks, kas stumj kuģi pretējā virzienā. Šāda tehnoloģija jau tiek pielietota, piemēram, satelītu uzturēšanai orbītā. Plašākai jonu dzinēju izmantošanai ir viens traucēklis - tas pieprasa ārkārtīgi jaudīgu enerģijas avotu.
Ilgam ceļojumam ir nepieciešams daudz enerģijas, un Saules paneļi, ar ko tiek apgādāti vairums kosmisko iekārtu, šeit nebūs piemēroti. Divi reālākie kandidāti ir kodoldzinējs un antivielas dzinējs. Kodoldzinējs šobrīd izskatās pēc visreālākās iespējas, jo atomu skaldīšanas reaktori darbojas jau 70 gadus, bet kodolsintēzes reaktors ir tapšanas stadijā. Tomēr arī šie dzinēji joprojām ir mazefektīvi - enerģijā pārvēršas līdz 0,3% atomu skaldīšanas un līdz 2,5% kodolsintēzes reakcijā iesaistītās masas (ja atceraties slaveno Einšteina vienādojumu E=mc2). Antivielas dzinējs būtu visefektīvākais - enerģijā pārvēršas 100% masas. Tomēr ar pašreizējām tehnoloģijām tas vēl nav iespējams - pasaules rekords šobrīd ir uzkrāti 35 atomi antiūdeņraža. Lai aizceļotu līdz tuvākajai zvaigznei, ir vajadzīgas 12 tonnas šīs vielas. Aprēķinos ir arī jāņem vērā, ka antivielas - vielas reakcijas laikā ļoti daudz enerģijas izdalās neitrīno daļiņu veidā un gamma starojumā un tā kā tie nav izmantojami, tad aiziet zudumā.
Tomēr šobrīd visreālākais koncepts paredz izmantot nevis raķeti (kas nes līdzi savu degvielu), bet gan drīzāk buru, kuru uz priekšu dzen ar lāzeru, kuru sūta no Saules sistēmas. Ceļot turklāt ir iespējams abos virzienos - gan turp, gan arī atpakaļ. Ticiet vai nē, bet tas ir iespējams ar mūsdienu tehnoloģijām. Tikai projekta mērogi būtu milzīgi - piemēram, uzbūvēt buru 1000 km diametrā. Lāzeru būtu iespējams darbināt tikai ar milzīgiem, kosmosā izvietotiem Saules paneļiem, jo tā jauda desmitiem līdz tūkstošiem reižu pārsniegtu visu uz Zemes šobrīd saražoto enerģijas daudzumu gada laikā.
Visi iepriekš aprakstītie ceļojumu veidi ir teorētiski vai vismaz praktiski iespējami. Tomēr pastāv kāda teorija, saskaņā ar kuru mums varbūt nemaz nevajadzētu ceļot visu garo gabalu līdz citai zvaigznei. Ceļš būtu īsāks, ja varētu izmantot tārpejas (wormholes). Saskaņā ar Einšteina vispārējo relativitātes teoriju, četrdimensiju telplaiku var izliekt. Neprasiet man, kā tas reāli dzīvē izskatītos, jo pat zinātnieki to nezin un visi pieejamie attēli ir nožēlojami un tikai shematiski. Galēji izliecot telplaiku, rastos caurumi, kas pa īsāko ceļu savieno divus punktus telpā un laikā. Tomēr ir kāds āķis - tārpejas ir ārkārtīgi nestabilas un ātri izirst. Lai tās stabilizētu, būtu jāizmanto eksotiskas daļiņas ar negatīvu enerģijas blīvumu (citiem vārdiem sakot, pilnīgi izdomātas). Tāpēc arī viss šis ceļošanas veids var izrādīties nekas vairāk kā fantāzija.
Reklāma
Svarīgi būtu arī cilvēku apsvērumi, ja notiktu cilvēka vadīts ceļojums uz citām zvaigznēm. Pirmkārt, ceļojums būtu neiedomājami ilgs - pat gaisma līdz tuvākajai zvaigznei ceļo 4,3 gadus. Vai ir iespējams uzbūvēt iekārtas, kas nesaplīstu simtiem un tūkstošiem gadu? Ja tiktu sasniegti ātrumi, tuvu gaismas ātrumam, tad pasažieriem laiks ritētu lēnāk. Viņi varētu ceļot 200 gaismas gadu attālumā, bet viņiem pašiem liktos, ka viņi ceļojuši tikai 2 gadus. Taču, atceļojot atpakaļ, viņi atrastu viņiem zināmo pasauli par daudziem simtiem gadu vecāku (kaut gan viņi paši būtu tikai dažus gadus vecāki).
Lēnākam ceļojumam eksistē iespēja pavadīt ceļojumu anabiozē - apturēt dzīvības procesus uz laiku. Tiesa gan, šāda parādība ir vērojama tikai mikroskopiskiem dzīvnieciņiem gauskājiem un nav zināms, vai tik sarežģīti radījumi kā cilvēks arī var to paveikt. Eksistē pat tāds neparasts koncepts kā paaudžu kuģis - kur ceļotāji dzīvotu, radītu pēcnācējus un pēc tam mirtu un ceļojumu turpinātu nākamās paaudzes. Tomēr diez vai cilvēki spētu dzīvot šādā sabiedrībā - neredzot savu galamērķi un darot iepriekšējo paaudžu uzsākto.
Visticamāk, ka ceļojums šobrīdējai cilvēcei nav pa spēkam, jo mūsu šobrīdējie bioloģiskie ķermeņi nespēs izdzīvot ārpus Zemes. Zemes magnētiskais lauks ir unikāla lieta - tā mūs pasargā no kosmiskā starojuma, bet ilgstoši atstājot Zemi, mūsu DNS tiktu saplosīts gabalos un palīdzēt tur nespētu nekādi aizsargvairogi. Varbūt, ka ar laiku cilvēka sugas turpinājums kļūs nemirstīgs, varbūt tas vairs nebūs tīri bioloģisks, bet drīzāk mehānisks (cilvēks, kas būtu apvienojies ar sevis radītajiem mehānismiem), kuram nebūtu jābaidās ne no starojuma, nedz no novecošanas tūkstošiem gadu garumā. Varbūt, ka vispirms ir jāevolucionē mums pašiem un tikai tad mēs varēsim sākt doties ceļojumos uz citām zvaigznēm un varbūt arī galaktikām.
Tev patiks šie raksti
