Atradu interesanu rakstu, var būt kāds nav dzirdējis un interesē šitā lieta.. tad lai labi lasās..
Lēmumu par īpāsu nocietinājumu veidošanu gar Padomju Savienības rietumu robežu tika pieņemts 20. gatsimta 20. gados otrajā pusē.
Nocietinājumi bija aptuveni 1200 kilometru gara dzelzsbetona bunkuru, dotu un citu kaujas celtņu aizsardzības sistēma no Karēlijas līdz Melnajai jūrai. Neoficāli šis projekts vēsturē iegājies ar nosaukumu "Staļina līnijas", kas cēlies no toreizējā Padomju Savienības vadoņa Josifa Staļina vārda.
Ir arī peņēmums, ka šādi slepenās celtnes nodēvēja Rietumvalstu prese.
Nocietinājumu ķēdes pirms Otrā pasaules kara veidoja vairākas Eiropas valstis.
Piem, fraņčiem bija sava Mažino līnija, nosaukta kara ministra Andrē Mažino vārdā, savukārt vāciešiem "Westwall", saukta arī par Zigfrīda līniju par godu vācu naconālajam varonim.Somi izveidoja Mannerheima līniju.
Staļina līnija nebija vairs zemes uzbūvēts redzams aizsargvalnis, bet gan sarežģīta, labi maskēta, lielākoties zem zem zemes veidotu būvju un tuneļu sistēma, sadalīta 13 nocietinājumu rajonos.
Tās izbūve sākās 1928. gadā. Atšķirībā no citu valstu līnijām Staļina nocietinājumi neatradās gar robežu, bet līdz pat 150 kilometrus valsts iekšienē - tā lai pretiniekam nebūtu ne jausmas, kur īsti sākās priekšējā līnija. Vajadzības gadijumā līdz tai varēja veidot nāvējošus mīnu laukus. Arī starp nocietinājuma rajoniem ienaidnieku maldināja tukši apgabali, kuros bija paredzēts likt mīnas.Desmit gadu laikā uzcēla simtiem dotu un citu kaujas būvju, kuru betons stiprināts ar tonnām izturīga bruņu tērauda.
Doti jeb ilglaicīgie ugunspunkti bija sarežģītas pazemes fortifikācijas būves ar noliktavām ieročiem, munīcijai un pārtikai. Nocietinājumos bija arī medpunkts, ēdnīca un ūdensvads. 1938. gadā Staļins nolēma šo līniju pastiprināt ar vēl astoņiem nocietinājuma rajoniem, un līdz 1939. gada vasaras beigām bija ielikti pamati vismaz tūkstotim jaunu celtņu. taču tās tā arī neviens vairs nepabeidza - 1939. gada 23 augustā tika parakstīts Vācijas un PSRS Neuzbrukšanas līgums, dēvēts arī par Molotova Ribentropa paktu un kuram bija slepens papildu protokols par Austromeiropas sadalīšanu vācu un krievu interesēs. Tas Padomju Savienības rietumu robežu pārcēla tālāk līdz Baltijas jūrai.
Pēc pakta parakstīšanas ne tikai pārtrūka visi celtniecības darbi nocietinājumu rajonos, bet sākās arī to atbruņošana. Pēc trīs Baltijas valstu, Austrumpolijas un Besarābijas, mūsdienu Moldavas Republikas, okupācijas 1940. gada vasarā tika pieņemts lēmums būvēt Molotova līniju. Tomēr tā nebija ne tuvu tik vērienīgaun uz slepenu pazemes būvniecību koncentrēta. Šo nocietinājumu nosaukums atvasināts no Molotova Ribentropa pakta, jo tieši tas izraisija PSRS robežu pārbīdi. No PSRS puses paktu parakstija Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs.
