Tatād, daudzi prasija turpinājumu par šo cilvēku tapēc arī uztaisju turpinajumu!!
Būs turpinajums!!!
Pirmā daļa - http://www.spoki.lv/vesture/Stalina-pirmie-20-dzives-gadi-/245542
...Laikā no 1902. Gada līdz 1913. Gadam Josifu arestēja sešas reizes, tikpat daudzas reizes viņu izsūtīja uz nometināšanu Sibīrijā. Četras reizes viņš no izsūtījuma vietas aizbēga.
1904. gada janvārī viņš bēga un tā paša gada rudenī ieradās Batumi pilsētā.
Pirms 1905. Gada revolūcijas Džugašvili sacerēja skrejlapas, kurās pauda boļševiku uzskatus. Tas notika Gruzijā, kas tolaik tika uzskatīta par maņševiku citadeli. Par Kobes darbu ieinteresējās Ļeņins, un pēc Krupskajas lūguma Kobes brošūra nonāca Ļeņina rokās.
1906. gadā aprīlī viņš devās uz Stokholmu, kur notika partijas 4. Kongress. Viens no kongresa jautājumiem bija kaujas grupu izveidošana. Pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja teroristisku darbību, kas arvien mazāk bija politiska un arvien vairāk līdzinājās atklātām laupīšanām. Ekspropriāciju objekti bija bankas, pasta vagoni, naudas un dārglietu pārvadātāji. Protams, viss salaupītais derēja partijas materiālās bāzes stiprināšanai, jo pēc 1905. Gada revolūcijas sagrāves atkrita ziedotāji ( liberālie Krievijas bagātnieki, kas, tā laika modei sekojot, deva savu artavu partijai, kas cīnījās pret monarhiju).
Kongresā nolēma, ka ekspropriēt drīkst tikai ieroču noliktavas. Pret šo lēmumu balsoja tikai Ļeņins.
Laupīšanas turpinājās. Kobi gribēja pat tiesāt par kongresa rezolūcijās neievērošanu (Ļeņins, Krasins – partijas kases pārzinis – un Kobe izstrādāja plānu, un Kobe kopā ar savu bandu 1907. gada 13. jūnijā nolaupīja Tbilisi bankai paredzēto naudas sūtījumu). Tiesa, visa nosodījums beidzās ar biedrisku papļāpāšanu.
1907. gadā un vēlāk Kobe vadīja savu grupu, ieguva Gruzijas apstākļos „cēlsirdīgākā un veiksmīgākā tautas laupītāja” slavu. Viņa komandas vīri par partijas mērķiem reizēm pat nenojauta.
1908.. gada 25. Martā Kobi arestēja. 9. Novembrī pasludināja spriedumu – izsūtīt. 1909. Gada janvārī Kobi nosūtīja uz Solvičegodsku, kur viņš apmētās Kuzakovas mājā. Tur saimniece dzemdēja Džugašvili dēlu. 1909. gada Kobe bēga, viņu noķēra un aizsūtīja atpakaļ. Tā tas turpinājās līdz 1913. gadam, kad februārī kārtējo reizi noķēra un izsūtīja uz daudz tālāku vietu – Turuhanskas novadu.
Pirmo reizi Džugašvili apprecējās 1902. vai 1903. gadā ar semināra biedra māsu Katrīnu Svanidzi, kas neatbalstīja brāļa revolucionāros uzskatus. Džugašvili pieķeršanos mātei apliecina tas, izvēlētajai meitenei bija tāds pats vārds, viņa bija reliģioza un uzskatīja, ka būt par parastu gruzīnu sievieti ir gods. Kā atceras laikabiedri, viņa naktīs lūgusi Dievu, lai vīrs atteiktos no klaiņošanas un sāktu nodarboties ar kaut ko derīgu.
1908. gadā Katrīna dzemdēja dēlu Jakovu, bet gadu vēlāk saslima un nomira. Zēnu audzināja viņas māsa...
