Daudzi zina par Annas Frankas dienasgrāmatu, bet šī nebūs tā reize, kad par to stāstīšu. Taņas Savičevas dienasgrāmata ir samērā līdzīga, bet labākais ir tas, ka gan šī, gan Annas dienagrāmata ir patiesas līdz kaulam.
Dienasgrāmata stāsta par padsmitgadīgas meitenes nelaimīgo piedzīvojumu Krievijā Otrā pasaules kara laikā. Par spīti tam, ka dienasgrāmata nav ieguvusi tik lielu atzinību kā Annas Frankas uzrakstītais, tā ir tikpat spēcīga.
1941. gada 8. septembrī Vācijas armija okupēja tolaik vēl nelielu pilsētiņu Padomju savienībā - Ļeņingradu (vēlāk Sanktpēterburga). Drīz vien trīs gadu ilgušo okupāciju sāka saukt par Ļeņingradas blokādi. Nacisti tur palika līdz pat 1944. gadam un piespieda vietējos iedzīvotājus strādāt necilvēcīgu vergu darbu.
Taņa Savičeva bija vien 11 gadus veca, kad nacisti ieradās Ļeņingradā un neskatoties uz to viņai bija jāpiedalās tranšeju rakšanā un bumbu izvietošanā.
Cilvēku stāvoklis bija briesmīgs. Taņas māsa Žeņa bija pirmā, kas nomira no Savičevu ģimenes. Pēc divām maiņām darbā katru dienu Žeņa tika uzaicināta vēl noziedot asinis. Viņas organisms to neizturēja un drīz vien jau atradās labākā pasaulē.
Tai laikā Taņa jau bija sadedzinājusi savu orģinālo dienasgrāmatu, lai ziemā sasildītos. Lai nu kā, bet viņa nesadedzināja savas māsas Žeņas pierakstus un turpināja pierakstīt tur svarīgākos notikumus.
Pierakstu atliekas atklāj vien nelielu daļu no tā, ko meitene pieredzējusi kara gadu laikā. Ir grūti iedomāties patiesās šausmas, kas tika piedzīvotas..
Žeņa nomira 1941.12.28. 24:00
Vecmamma nomira 1942.01.25. 03:00
Leka nomira 1942.03.17. 17:00
Tēvocis Vasja nomira 1942.04.13 02:00
Tēvocis Leša nomira 1942.05.10. 04:00
Mamma nomira 1942.05.13. 7:30
Savičevi ir miruši.
Esmu tikai es.
Visa Taņas ģimene gāja bojā smagajos apstākļos Ļeņingradas blokādes laikā. Šo triju gadu laikā gāja bojā vairāk kā miljons civiliedzīvotāju.
Taņai paveicās un viņu kopā ar 140 citiem bērniem pārcēlā uz Krasniboru (?). Izdzīvoja visi izņemot Taņu, kura piecus mēnešus vēlāk mira no tuberkulozes.
Dienasgrāmatas piemiņas saturs atrodas Sakti pilsētā Krievijā un kopš tā laika kļuvusi samērā populāra.
Kas par šausmām! Nacisti NEokupēja Ļeņingradu, bet to aplenca uz 900 dienām!! Un tā nebūt nebija maza pilsētiņa, tā bija pietiekami nopietna pilsēta, kas bija oficāls iegansts somiem pieprasīt robežas pārcelšanu tālāk.
