Pēc tam sadrupinātās kakao pupiņas maļ trīs dažādās dzirnavās, pakāpeniski iegūstot arvien smalkāku un viendabīgāku kakao masu. Tad samaltā kakao masa nokļūst spiedē, kurā no masas izspiež kakao sviestu, pāri paliekot kakao pulverim, ko sapresē t.s. "kakao raušos".
Tad kakao raušus sadrupina un aizvada uz maisītāju, kur pievieno papildu sastāvdaļas (cukuru, sauso pienu u.c). Pēc sastāvdaļu sajaukšanas iegūto masu virza caur vairākiem veltņiem, kas to sasmalcina viendabīgi smalkā pulverī.
ad šim pulverim pievieno iepriekš atdalīto kakao sviestu un apmēram 70°C temperatūrā no 12 stundām līdz trim diennaktīm veic konšēšanu jeb maisīšanu, kuras beigās vēlreiz pievieno kakao sviestu un maisa līdz iegūta vienmērīga masa.
Konšēšanas laikā šokolādes masas cietās fāzes daļiņas sairst vēl sīkākas, izdalās gaistošās skābes, bet mazāk gaistošas vielas difundē šķidrajā fāzē.
Visbeidzot šokolādes masu temperē, uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai un tad atdzesējot līdz ~28°C temperatūrai, ko panāk pievienojot vēsāku šokolādes masu.
Temperēšanas laikā šokolādes masā izkūst visi tauku kristālu veidi, tostarp nevēlamie, un veidojas stabilie tauku kristāli, kuru kušanas temperatūra ir tuva cilvēka ķermeņa temperatūrai un kuri sniedz šokolādei mirdzumu, stingrību un uzlabo tās garšas īpašības.
Tālāk gatavo šokolādes masu var formēt vai cisternās šķidrā veidā transportēt līdz pārstrādātājiem, kas to tālāk izmanto šokolādes izstrādājumu ražošanā.
Ja šokolādi formē, to pēc tam atdzesē, izņem no formām un ievieto pilnībā noslēgtā iepakojumā, kas aizsargā no ārējā mitruma, smaržu un skābekļa ietekmes, kas var ietekmēt šokolādes kvalitāti.
Pastāv daudz un dažādi šokolādes veidi, kas atšķiras pēc garšas, formas un kvalitātes.
Tomēr visas šokolādes visbiežāk iedala tumšajās šokolādēs, piena šokolādēs un baltajās šokolādēs.
