Šokolādes vēsture.2

Šokolādei piemīt dažādas ārstnieciskas īpašības

Tās sastāvā ir dzelzs, kalcijs, magnijs, A, B1, C, D, E vitamīni, kā arī nedaudz teobromīna un kofeīna, kas sniedz baudas un laimes sajūtu, kā arī uzlabo garastāvokli.

Šokolāde, tāpat kā kakaokoki, cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Maiji un acteki izsenis izmantojuši samaltas un grauzdētas kakaokoka augļu sēklas (kakao pupiņas) dzērienu gatavošanai

Vārds ‘šokolāde’ cēlies no acteku vārda xocolātl (‘rūgtais ūdens&rsquo, ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.
Eiropā šokolāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti ieguva 17. un 18. gadsimtā.

Pārējā tauta nevarēja to atļauties, jo tā bija dārga. Klimatiskie apstākļi neļāva kakaokokus audzēt Eiropā un iegūt šokolādi uz vietas.

zejvielas bija jāieved no citām valstīm. Mūsdienās visvairāk kakaokoku pupiņas tiek iegūtas Rietumāfrikā.

Šokolādi un kakao pulveri ražo no kakaokoku pupiņām, ko audzē tropiskajos zemeslodes apgabalos. Svaigām kakao pupiņām vēl nav raksturīgās garšas un aromāta, tādēļ tās vispirms fermentē un kaltē. 

Izkaltētu kakao pupu sastāvā pārsvarā ir tauki, kā arī ogļhidrāti, olbaltumvielas, smaržvielas un organiskās skābes. To sastāvā ietilpst dažādi alkaloīdi un nedaudz kofeīna.

Rūpnīcā vispirms no kakao pupiņām sijāšanas iekārtā atdala nevēlamos mehāniskos piemaisījumus (akmentiņus, augu daļiņas utt.). Tad pupiņas debakterizē, īslaicīgi apstrādājot ar augstas temperatūras tvaiku un grauzdē apmēram 145°C lielā temperatūrā. Grauzdēšanā laikā pupiņas iegūst šokolādei raksturīgu smaržu, kļūst drupanas un viegli sasmalcināmas. Tad tās ieber smalcināšanas—šķirošanas iekārtā, kurā no pupiņu kodoliem atdala apvalku (kakao vellu) un sasmalcina