Sveiksi spoki. Ceru, ka jūs esat priecīgi, kā nekā piektdiena, es tikai gribēju pateikt, ka MĒS VISI MIRSIM!.
Nu labi, ne jau tagad, bet kaut kad jau jā. Vai nebūtu forši, ja mēs savas pēdējās sekundes izmantotu lietderīgi, lai pateiktu kaut ko episku un iespiestos cilvēku atmiņā? Šajā rakstā var apskatīt dažus piemērus :)
P.s. cerēsim, ka drīzumā atradīs zāles pret nāvi vai jaunības avotu :D
„Pasperiet soli uz priekšu, jaunekļi – tā būs vieglāk!”
Roberta Erskina Čildera pēdējie vārdi
Čilders, īru nacionālists, kura vienīgais ‘’noziegums’’ bija pretrunas par kādu no Britu līguma punktiem, dēļ kā viņš tika ieskaitīts brīvvalsts ‘’nepareizajā’’ pusē, pieņēma iespēju spiest roku katram no šāvēju vienības, kuri reizē bija arī viņa bendes, un teikt šos vārdus.
Laikam jau Čilders padzirdēja runas par to, cik slikti šāvēji viņi bija, un viņš nevēlējās sašauts, bet ne miris, gaidīt vēl 2 minūtes, lai bendes pārlādētu ieročus.
„Urrā anarhijai! Šis ir laimīgākais brīdis manā mūžā”.
Arodbiedrību aktīvista un Ziemeļamerikas Sociālistiskās darba partijas dibinātāja Džordža Engela pēdējie vārdi.
Viņš tika notiesāts un atzīts par vainīgu par dalību kādā dumpī, kura rezultātā gāja bojā vairāki policisti. Padzirdējis, ka Ilinoisas gubernators saņēmis vēstules, lai viņu apžēlo, Džordžs pats uzrakstīja savu vēstuli, lai šīs prasības neievērotu. Atliek minēt, ka viņš jau bija izdomājis sacīto un nevēlējas palaist garām savu „laimīgāko mūža mirkli”.
„Eu, veči! Kā būtu ar virsrakstu „French Fries” rītdienas avīzē?”
James French (šo laikam nevajadzēs tulkot), notiesāta slepkavas, pēdējie vārdi.
Viņš jau bija notiesāts ar mūža ieslodzījumu kādā Ohaio cietumā 1966.g, kad sāka atskārst – mūžs ir sasodīti ilgs laiks, ko pavadīt cietumā. Nevēlēdamies nedz izciest cietumsodu, nedz izdarīt pašnāvību, viņš nogalināja savu kameras biedru, kas bija vēl viens risinājums, lai aizietu citā saulē, jo par to viņam piesprieda nāvessodu.
Kā jau nopratīsiet, ja ne bildes dēļ, bet gan sava prāta asuma – viņš tika pieslēgts pie elektriskā krēsla. Gan jau sapratīsiet šo komisko situāciju, jo French Fries no angļu valodas – frī kartupeļi. To fry – cepties
„Vairāk svara!’’
Geila Koreja, Zemnieka un apstiprināta (?) burvja, pēdējie vārdi.
Pēc Amerikas koloniālajiem likumiem tos, kuri neatzinās paši, nevarēja sodīt. Lai nepieļautu šādu taisnības apmānīšanu, varasvīri izmantoja dažādus paņēmienus, lai no aizdomās turētā izdabūtu atzīšanos. Šo procesu sauca "peine forte et dure"
Viens no šā nāves soda veidiem bija saspiešana ar akmeņiem ( kailu cilvēku noguldīja uz cietas virsmas, virsū uzlika smagu koka virsmu, uz kuras savukārt pakāpeniski lika virsū akmeņus). Cits veids, piemēram, bija cilvēka galvas sašķaidīšana, izmantojot trenētu ziloni.
Pret G. Koreju izmantoja pirmo variantu. Var teikt visu viņa spīdzināšanas laiku, viņš izdvesa: „vairāk svara!” vai „vēl akmeņus!”, līdz pat viņa pēdējam elpas vilcienam.
‘’Pasteidzies, tu indiāņu nelieti, es varētu nogalināt 10 vīrus, kamēr tu muļķojies.’’
Sērijslepkavas Karla Panzrama pēdējie vārdi.
Karls Panzrams tika pakārts 1930. gada 5. septembrī par vismaz 6 cilvēku slepkavību (iespējamo upuru skaits varēja būt no 6 līdz 22 cilvēkiem).
Interesanti, ka pirms Karls pateica šo visai interesanto citātu, viņš savai bendei un skatītājiem pateica vēl kaut ko: „Es gribētu, lai visai cilvēku rasei būtu viens kakls, un manas rokas būtu ap tām”. Iespējams, ka šī zīmīgā teikuma dēļ, viss process arī tika paildzināts.
„Nu, nu, labais cilvēk, šis nav īstais laiks, lai iegūtu ienaidniekus”
Rakstnieka, filozofa, psihologa, vēsturnieka, publicista un satīriķa Voltēra pēdējie vārdi.
Šeit ir nepieciešams konteksts, lai saprastu domu. Kas ir šis „ienaidnieks”, par kuru ir citāts? Viņa teiktais bija atbilde priesterim, kurš bija pie viņa nāves gultas un aicināja Voltēru izmantot savus pēdējos, dārgos brīžus, lai atsacītos un noliegtu Sātanu. I see his point.
Marijas Antuanetes pēdējie vārdi bija "Pardon me sir, I meant not to do it", jeb "Piedodiet kungs, es tā negribēju" -viņa atvainojās bendem, jo netīšām bija uzkāpusi tam uz kājas..
:)
Nomiru vienu reizi,otro..trešo...Kad nomiru ceturto reizi,izslēdzu to stulbo datoru.! 
More Weight! 
Varu iedomāties to cilvēku dusmas, kurus viņa vārdi nokaitināja līdz baltajām pelītēm.
„Eu, veči! Kā būtu ar virsrakstu „French Fries” rītdienas avīzē?”
āhhh... čalim nu gan drosme :]
bet raksts labs + 
Labs raksts, kad iesniedzu nodokļu deklarāciju, es arī brēcu - vairāk svara (nodokļu)!
Tikai pēdējais attiecināms uz nāves GULTU. Tad mums ir nāves krēsls un pārējās - stāvvietas.
UN KĀ LAI ATROD PIRMO DAĻU - JA PAT DIŽAIS MEKLĒTĀJS TO NEVAR IZDARĪT...
