Dažiem politiķiem patīk dižoties un draudēt, ka "apēdīs savus pretiniekus pusdienās". Tomēr, cik patiesībā ir tādu cilvēku, kuriem pietiktu dūšas pielikt politisko pretinieku miesu pie savām mutēm? Vairāk nekā tu domā, ir atbilde. Šajā rakstā par gadījumiem, kad cilvēki varas pozīcijās iesaistījās kanibālismā vai paši kļuva par tā upuriem.
Šokējoši īsti politiskā kanibālisma gadījumi8
Dusmīgs pūlis uzcep un apēd Kambodžas premjerministra brāli. 1970.gadā Kambodžā notika valsts apvērsums, kurā no varas tika gāzts princis Norodoms Sianuks, un par valsts vadītāju līdz vēlēšanām kļuva Čengs Hengs. 1972.gadā par valsts vadītāju tika ievēlēts Lons Nols (attēlā). Apvērsumā bija daudz upuru abas pusēs. Viena no ievērojamākajām nāvēm bija Lona Nila - Lona Nola brāļa nāve. Tas notika 1970.gada 28.martā kā tiešs rezultāts Sianuka publiskajam dekrētam par to, lai kambodžieši saceļas pret jauno valdošo varu. Tas noveda pie nemieriem Kampong Čamas pilsētā. Lai izpētītu situāciju, Lons Nols uz nemieru pārņemto pilsētu nosūtīja savu brāli. Drīz pēc ierašanās, Lonu Nilu centrālajā tirgū līdz nāvei piekāva Sianuka lojālistu pūlis. Tiek uzskatīts, ka viņa krūškurvis tika uzšķērsts un viņa aknas izņemtas un vēlāk pagatavotas tuvējā ķīniešu restorānā. Pūlis ēda viņa orgānus, šādā veidā paužot savas dusmas pret Lonu Nolu. Vēl ir versijas, ka šim kanibālismam bija arī garīgi iemesli. Sarkanie Khmeri bieži ēda cilvēka miesu, uzskatot, ka aknas it īpaši ir spēcīgs spēka avots. Beigās, Lonam Nolam izdevās apspiest nemierus Kampong Čamā. Tomēr 1975.gadā Sarkanie Khmeri pārņēma varu valstī un Lons Nols devās trimdā.
Viktors Bijaka Boda noklīst no ceļa un vairs nekad netiek redzēts. Viktors Bijaka Boda 1948.gadā tika ievēlēts Francijas Senātā, pārstāvot Kotdivuāras demokrātisko partiju. Drīz pēc viņa ievēlēšanas, Francijas aizjūras spēki centās partiju dažādos veidos apspiest. Bodas ticamākais nāves datums ir 1950.gada 28.janvāris. Tomēr viņa nāves apstākļi joprojām ir ļoti mīklaini. Ir zināms, ka braucot cauri Buafles pilsētai, viņa mašīnai kaut kas nolūza. Kamēr viņa šoferis veica automašīnas remontu, Boda nomaldījās no ceļa pa kuru bija braucis, un ,iespējams, ieklīda džungļos. Viņš nekad neatgriezās. Bodas mantas, kopā ar kauliem tika atrastas tā gada novembrī. Tomēr kauli nekad netika pozitīvi identificēti kā Bodam piederoši. Populārākais pieņēmums ir tāds, ka Bodu apēda viņa vēlētāji.
Žans Bedels Bokasa apsūdzēts par savu ienaidnieku miesas turēšanu savā ledusskapī. Žans Bedels Bokasa valdīja pār Centrālāfrikas republiku (īslaicīgi pārdēvēta par Centrālāfrikas impēriju) no 1966. gada līdz 1979. gadam, kad tika gāzts. Pēc septiņu gadu pavadīšanas trimdā Francijā, Bokasa atgriezās, lai stātos tiesas priekšā. Bokasas vardarbība pārspēja gandrīz visus nežēlīgākos 20. gadsimta tirānus. Viņa garajā noziegumu sarakstā ietilpa vairāk nekā 100 skolnieku slepkavības un pat kanibālisms. Bokasa tiesā sacīja: "Es neesmu svētais. Es esmu tikai cilvēks, tāpat kā visi pārējie." Pēc tam par valsts prezidentu atkal kļuva Dāvids Diko (viņš bija prezidents arī pirms Bokasas nākšanas pie varas). Diko sacīja, ka Bokasas ledusskapī esot tikuši atrasti "cepšanai sagatavoti cilvēka miesas gabali." Bokasa tika atzīts par vainīgu vairumā apsūdzību, tomēr ne kanibālismā, jo tam trūka pierādījumu. Tiesa piesprieda Bokasam nāvessodu, taču 1988.gadā sods tika mainīts pret mūža ieslodzījumu vieniniekā kamerā. 1993. gadā vispārējas amnestijas ietvaros Bokasu atbrīvoja no ieslodzījuma un mūža noslēgumu viņš pavadījā savās mājās. 1996.gadā Bokasa mira no infarkta.
Teodoro Obiangs Ngema Mbasogo apsūdzēts par savu ienaidnieku sēklinieku ēst gribēšanu. Teodoro Obiangs atrodas Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta amatā jau kopš 1979.gada. Protams, lai viens cilvēks tik ilgi valdītu, ir bijuši nepieciešami spēcīgi diktatūras elementi. Opozīcija šajā valstī tiek apspiesta. Ekvatoriālajā Gvinejā, faktiski, ir tikai viena politiskā partija - Obianga Ekvatoriālās Gvinejas Demokrātiskā partija. Obiangs ir citēts, sakot: "Kādas tiesības ir opozīcijai kritizēt valdības darbu?" 2003.gadā viens no prezidenta Obianga palīgiem paziņoja nacionālajā radio: "Viņš var izlemt kādu nogalināt, neuztraucoties, ka tiks saukts pie atbildības vai nokļūs ellē, jo tas ir Dievs, ar kuru viņš pastāvīgi sazinās, un kurš dod viņam spēku." Viņa gandrīz 40 valdīšanas gados, Obiangs ir spīdzinājis un nogalinājis daudz cilvēku. Severo Moto, trimdā izsūtīts politiskais ienaidnieks, bija pirmais cilvēks, kurš popularizēja baumas par Obianga kanibālismu. Kādā spāņu radio šovā 2004.gadā, Moto apgalvoja, ka Obiangs uzskata, ka ēdot savus ienaidniekus viņš uzņems spēkus. Moto arī teica, ka ir pārliecināts par to, ka prezidents vēlas, lai viņš atgriežas Gvinejā un apēst viņa sēkliniekus.
Ģenerālis Plikdibens dzēra cilvēku asinis. 1990. gadu sākumā Džošua Miltons Blaji (jeb Ģenerālis Plikdibens) vadīja algotņu vienību pirmajā Libērijas pilsoņu karā. Viņi bija pazīstami kā Pliko dibenu brigāde. Kā jau nosaukums liecina, gandrīz visi cīnījās kaili. Un viņi arī kaujā gāja pamatīgi appīpējušies. Šī brigāde bija pazīstama ar savu nežēlīgo brutalitāti. Ģenerālis Plikdibens aprakstīja tipisku dienu: Pirms es ievedu savus karavīrus kaujas laukā, mēs mēdzām piedzerties un appīpēties, upurēt kādu vietējo pusaudzi, padzerties asinis, izģērbties un doties kaujā ar krāsainām parūkām galvā, kā arī iedomātām somām, kuras bijām atņēmusi civiliedzīvotājiem. Mēs nokāvām ikvienu, ko sastapām. Nogriezām viņu galvas un izmantojām tās kā futbola bumbas. Mēs bijām kaili, bezbailīgi, piedzērušies, tomēr stratēģiski. Plikdibens un viņa karavīri uzskatīja, ka cilvēku upurēšana, miesas un asiņu uzņemšana, un karavīru kailums, pasargās viņus no lodēm. Plikdibens nekad nav paudis nožēlu par savām darbībām, un ir izteicies, ka sātaniska vara viņu kontrolēja, un lika viņam darīt lietas, kas bija ārpus viņa kontroles.