Smadzenes ir mūsu organisma centrs. Tās ir kā dators, mūsu domu, emociju un darbību apstrādes centrs. Lai arī smadzenēm ir liela nozīme cilvēka organismā, tās joprojām ir vismazāk izprastais orgāns, tās pat mūsdienās joprojām glabā neatklātus noslēpumus par to, kā darbojas atmiņa, kāpēc smadzenes guļ un sapņo, kas ir zemapziņa. Nevienam no šiem jautājumiem nav skaidras atbildes. Tomēr ir kas tāds, ko par smadzenēm vajadzētu zināt.
Smadzenes.3
49
1
Smadzenes ir orgāns, kas patērē visvairāk enerģijas organismā.
Lai arī smadzeņu masa ir tikai 2 % no kopējās ķermeņa masas, asins cirkulācijas procesā tajās nonāk aptuveni 15 % asiņu, tām nepieciešami 20 % no kopējā uzņemtā skābekļa. Nav pilnībā noskaidrots arī tas, kāpēc tik pat liels daudzums skābekļa vajadzīgs arī laikā, kad smadzenes netiek nodarbinātas. Tātad smadzenes to vienkārši pieprasa bez ierobežojumiem un jebkāda izskaidrojuma. Asins pieplūdi nodrošina trīs smadzeņu artērijas, kas nepārtraukti piegādā skābekli. Skābeklis ir tik svarīgs, ka aizsprostojums jebkurā no trim artērijām rezultējas ar insultu. Smadzenēm vajadzīga ne tikai enerģija, bet arī arvien lielāka vieta galvaskausā – evolūcijas rezultātā cilvēka smadzeņu apjoms ir tikai palielinājies, tādējādi samazinot vietu mutes dobumā. Tas izskaidro, kāpēc tā saucamajiem „gudrības zobiem” mutes dobumā ir atlicis gaužām maz vietas.
Autors: Foto: © Matthias Kulka/zefa/Corbis
Jau 7 gadu vecumā smadzenes gandrīz sasniedz savu maksimālo masu.
Pierādīts, ka septiņu gadu vecumā smadzenes sasniedz 95 % no pieauguša cilvēka smadzeņu masas. Tas, ka tās attīstās tik ātri, izskaidro, kāpēc divgadīga bērna smadzenes patērē divreiz vairāk enerģijas nekā pieaugušā smadzenes. Kad, cilvēkam pieaugot, smadzenes sasniedz to maksimālo masu, novērojami interesanti kontrasti. Piemēram, vīriešiem ir lielākas smadzenes nekā sievietēm, taču tas nekādā ziņā nenorāda uz vīriešu smadzeņu funkciju pārākumu. Šo lielumu atšķirību vairāk ietekmē noteiktas vietas smadzenēs, nevis vīrieša un sievietes ķermeņu proporcija. Piemēram, sievietēm smadzeņu struktūra hippocampus, kas atbild par smaržas sajūtu un atmiņu, ir lielāka nekā vīriešiem. Turpretī, smadzeņu struktūras amygdala un hypothalamus tieši vīriešiem ir lielākas.
Reklāma
Smadzenes nejūt sāpes.
Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc pacientiem, kuriem tiek veiktas smadzeņu operācijas, netiek veikta anestēzija? Atbilde ir pavisam vienkārša – pašās smadzenēs nav sāpju receptoru, tādējādi tās nevar just sāpes. Galvassāpes patiesībā neizraisa sāpju receptoru kairinājums, bet gan smadzeņu apvalks, kurā atrodas sāpju receptori. Ir dažādu veidu galvassāpes, kuru īstie cēloņi ir neskaidri.
Cilvēks izmanto vairāk nekā 10 % savu smadzeņu.
Apgalvojums, ka cilvēks izmanto tikai 10 % savu smadzeņu ir nekas vairāk kā tikai mīts. To kultivē dažādas filmas, paranormālo lietu pētnieki un dažādi psihiatri, kas meklē atbildes uz psihisko spēju jautājumiem. Šis mīts, protams, izklausās aizraujoši. Iedomājieties, ja mēs spētu izmantot visus 100 procentus! Taču pētījumi rāda, ka lielākā smadzeņu daļa nepavisam nav neaktīva. Kompleksas aktivitātes patiesībā iesaista lielāko daļu tās reģionu. Fakts paliek fakts – cilvēks izmanto, ja ne visu, tad lielāko smadzeņu daļu.
Smadzeņu šūnas atjaunojas.
Apgalvojums, ka smadzeņu šūnas neatjaunojas, arī ir tikai mīts, kas eksistējis vismaz simts gadus. Taču pēdējos desmit gados veiktie pētījumi pierāda, ka smadzeņu šūnas pavisam noteikti atjaunojas. Modernā zinātne rāda, ka pat neironi ir spējīgi atjaunoties. Tā varētu būt laba ziņa alkohola lietotājiem – alkohols, nevis nogalina neironus, bet gan bojā to starpā esošos savienojumus – sinapses. Kas zina, varbūt kādu dienu zinātne atklās ideālu brīnumlīdzekli pret paģirām.
Tev patiks šie raksti
