Slepenais Nacistu Bruņojums8

             Sonika lielgabals

Tas var izklausīties pēc zinātniskās fantastikas, bet jau 1940. gadā nacistu inženieriem bija izdevies izgudrot ierīci, kas spēj izkratīt cilvēku no iekšpuses. Tā vismaz paši nacisti apgalvoja. Projektējis Dr. Richard Wallauschek, lielgabals sastāvēja no metāna gāzes kameras, kas ved uz diviem lieliem paraboliskiem atstarotājiem. Gala versijā diametrs bija ap 3m. Kamerā, kas sastāv no vairākām apakšvienībām, tiek dedzinātas caurules. Šīs caurules ļautu metāna un skābekļa maisījumam iekļūt sadegšanas kamerā, kas, kad tiek aizdedzināti, pārvērš šīs gāzes par trokšņiem, kas varētu nogalināt. Šī infraskaņa jau izraisa nelabumu, kad es tai 300m attālumā. Skaņas viļņi radīja spiedienu, kas varētu nogalināt vīrieti 50 metru attālumā, pusminūtes laikā. Tajā laikā tas tika testēts tikai uz dzīvniekiem, liecības vēsta ka nekad netika izmantots cilvēks. Taču karā šī ierīca nebūtu bijusi efektīva, ja kāds no šiem atstarotājiem ciestu, tad visa ierīce būt vienkārši bezjēdzīga.

        Schwerer Gustav

Pazīstams arī kā Lieliskais Gustavs. Šis ir lielākais lielgabals pasaulē, kurš tika izmantots. Šādi bija divi, otru sauca Dora. Šos lielgabalus izstrādāja Krupp industrija, šis super smagais ierocis svēra ap 1350 tonnu, tas varēja šaut līdz pat 7 tonnu smagas lodes un aizlidināt tās pat 50 km tālu.

            Goliath Tracked Mine

Kas tad šie par mazulīšiem? Atceries ar tālvadības pulti vadāmo auto kāda Tev bija bērnībā? Šī ir tāda pati! Šie vāģi bija mazliet nopietnāki, jo speja iztīrīt bunkurus, iznīcināt tankus un sagraut kājnieku izvietojumus. Varēja pārvadāt līdz 100 kg sprāgstvielu, un braukt līdz pat ar 10 km/h, kas nemaz na tik lēni, ņemot vērā, kas  tiem bija mugurā. 

Tika uzskatīts ka šis ir mūsdienu moderno bumbu vectēvs, lai gan šī bija viena no slepenākajām Hitlera bumbām. Šī radio vadāmā bumba bija paredzēta, lai izmantotu stipri aizsargātajiem mērķiem, piemēram, nogremdēt kaujas un smago kreiseri, kas tomēr nebija problēma, ņemot vērā ka kaujas lādiņā bija vairāk nekā 320 kilogramu sprāgstvielas. Fritz X izrādījās ļoti veiksmīga, kad tā tika izmantota karā pie Maltas un Sicīlijas 1943.gadā.

      Atlēcošā bumba

Lai gan britu inženieris Barnes Wallis bija pirmais izgudrot atlēcošo bumbu, nacisti nolēma izveidot sev arī vienu. Viņu atpakaļejošās inženierzinātnes versija, saukta rī par ''Kurts'', bija paredzēta, lai bumba eksplodē kad trāpa kuģim. Par laimi sabiedrotajiem, nacistu zinātnieki nespēja īsti izprast šo principu līdz galam. Vēlāk nacisti pievienoja šīm bumbām raķetes, bet tad bija milzīgas problēma šīs bumbas testēšanā, tas noveda pie tā, ka šis projekts arī tikai tā arī līdz galam neizmantots. 

         Saules ierocis

Lai gan tas vairāk izklausās pēc kādas filmas scenārija, nacisti kara laikā izpētīja šī ieroča iespējas. Pirmo reizi šo jēdzienu izmantoja Hermanis Oberts, vācu fiziķis, 1929.gadā. Viņš bija paredzējis uzbūvēt kosmosa staciju uz kura būtu 100m plats spogulis, kurš atstarotu saules gaismu koncentrētā vietā uz zemes. Pēc tam, kad sākās karš, nacisti sāka atbalstīt šo ideju, proti, saules ierocis aptuveni 8 km virs zemes. Saskaņā ar nacistu zinātniekiem, tajā laikā viņi esot bijuši pārliecināti, ka šis ierocis spēj likt okeāniem vārīties un pilsētas pārvērst pelnos.

1945.gadā amerikāņi atklāja šī ieroča eksperimenta modeli, un pēc tam vācieši atzinās ka šis ierocis ir 50 līdz 100 gadu nākotne.