Tas ir viens no autisma paveidiem, parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. 1981.g. šo terminu ieviesa L.Vingra un nosauca to austriešu zinātnieka psihiatra un pediatra H.Aspergera vārdā.
Ar Aspergera sindromu slimiem cilvēkiem parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā. Toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas.
pazīmes:
Katram cilvēkam ar Aspergera sindromu ir savas jūtu īpatnības. Piemēram, daži ir ļoti jūtīgi uz asām skaņām, citi – nevar ciest gaismas mirgošanu, citi atkal savukārt – nespēj saprast, kad ir izsalkuši, kad nē.
Cilvēki ar Aspergera sindromu ir “akli” attiecībā uz svešiem žestiem un valodu, tāpēc ievēro tikai to, kas bija pateikts, pie tam vēl burtiskā nozīmē. Piemēram, cilvēks sarunas laikā var būt pieliecies otram sarunu biedram ļoti tuvu, kas izsauc otrā cilvēkā uztraukumu.
Tā kā cilvēki ar Aspergera sindromu slikti atšķir citu balss intonāciju, viņi neielāgo emocionālās intonācijas bērnībā, un līdz ar to pašu balss intonācija šķiet bezbailīga un stingra, jo viņiem nepiemīt pierastā emocionālā nokrāsa. Diezgan bieži līdz ar to cilvēks runā savā dzimtajā valodā ar akcentu.
Šiem cilvēkiem arī gaita mēdz būt dīvaina it kā nedaudz ar palēcieniem, dīvaini žesti un atšķirīga ķermeņa valoda. Viņi arī neizjūt spēcīgu emociju uzplūdumu vai ir pilnīgi vienaldzīgi ar jūtām attiecībā pret citiem. Lai gan tomēr starp viņiem ir arī tādi, kuri ļoti pārdzīvo citu cilvēku ciešanas.
Lai gan tādas spējas, kā iegaumēt skaitļus un faktus,cilvēki ar Aspergera sindromu var būt ipaši talantīgi, tomēr viņiem ir grūti domāt abstraktā veidā. Tas var radīt
bērniem problēmas skolā, ipaši tādos priekšmetos, kā literatūra, vēsture, sociālās zinības u.c.
Cilvēki, kas slimojuši ar Aspergera sindromu (Neliela daļa):
