Šķiet, kas gan īpašs varētu būt skūpstā? Tomēr izrādās, ka lielākajā daļā austrumu valstu pret skūpstu ir sarežģīta attieksme.
Daudzus gadsimtus skūpsts tika slēpts no apkārtējo skatieniem (nebija iespējams sastapt cilvēkus skūpstāmies). Nebučojās ne radinieki, ne mīlnieki, ne slavenības. Un vārds „skūpsts” daudzās austrumu kultūrās neeksistēja vairākus gadsimtus. Skūpsts nebija pat mīlestības sastāvdaļa. Vienīgais, kur varēja sastapt lūpas saskaramies, tās ir senas erotiskas gravīras. Un pat tad skūpsts tajās bija eksotika.
Zinātnieki joprojām nav atskārtuši, kāpēc pret skūpstu austrumu valstīs ir tik noraidoša attieksme: vai tas ir tabu (austrumu ļaudis nelabprāt pieskaras viens otram), vai tas ir kaut kas ļoti maznozīmīgs (svarīgāks ir tas, kas notiek pēc tam) un filozofisks, vai arī tā ir augstā māksla, kas pieejama tikai izredzētajiem.
Klasiskajā austrumu literatūrā (tajā skaitā arī Ķīnas un Japānas) skūpstu nav. Pats skūpsta akts tika aprakstīts kā „ieelpot lūpas”, „ieelpot kāda muti” vai „nolaizīt”. Kā apgalvo Austrumu kultūras un antīka institūta (Krievija) vadošā pētniece Alena Dakonova, kad XIX gadsimtā nācās tulkot ko japāņu valodā, radās nepieciešamība izdomāt vārdu, kas apzīmētu skūpstu. To izveidoja (visdrīzāk uzkonstruēja) no diviem hieroglifiem. Pašreiz japāņi pamatā izmanto vārdu ”kissu”, kura pamatā ir angļu valodas „kiss”.
Ķīniešu valodas vārdnīcā skūpsts tiek noformulēts kā „Tas, ar ko apmainās Amerikas un Eiropas cilvēki, kas viens otram šķiet pievilcīgi”. Savukārt japāņu – amerikāņu un eiropiešu lūpu saskaršanās satiekoties vai atvadoties.
Tajā pat laikā Ķīnā, kur garīgais un fiziskais ir vienots vesels, tiek uzskatīts, ka skūpsta laikā norīt kaut lāsīti svešu siekalu nozīmē saindēt savu enerģiju.
Skūpsta funkcija austrumos ir daudz maznozīmīgāka kā rietumos. Skūpsts pamatā ir metafora apzīmējot erotisku tuvību un ir oriģināls apzīmējums mīlas kaislei. Dažkārt skūpsts apzīmē cieņu, pazemību un godu. Piemēram, arābu austrumos joprojām var manīt, kā vīrietis vai sieviete skūpsta vecākas vai augstākstāvošas personas roku. Bet skūpsta vietā tiek pielietota paklanīšanās (tajā pašā Japānā) vai arī saskaršanās ar deguniem (kā dienvidaustrumos Indijā). Japānā kino ziedu laikos tika piedzīvota komiska situācija, kad rietumu filmas demonstrēšanas laikā līdz ar skūpstiem ieradās arī policija. Uzmanīgais tulkotājs nomierināja kārtības sargus, paskaidrojot, ka tā ir tikai Japānas iedzīvotājiem neierasta apsveicināšanās forma. Pēc tā gadījumā skūpstu kadri tikai izgriezti no ārzemju filmām. To pārtrauca darīt tikai pēc 1945. gada. Japānas kinomatogrāfi ilgi nespēja izlemt, vai rādīt uz ekrāniem skūpstus uz lūpām vai nē. Kritiķi strīdējās, vai skūpsti filmā ir mākslinieciska nepieciešamība vai centieni nopelnīt.
Pašus skūpstus uzskatīja par nehigiēniskiem. Taisnība vien ir, kas tas par ieradumu likt pie lūpām visu, kas pagadās (par šīm kultūras atšķirībām XVIII gadsimtā rakstīja Japānas politiķis, kas bija pabijis diplomātiskā misijā ASV). Pirmais japānis, kas pēc kuģa avārijas nokļuva Krievijas impērijā, piedzīvoja šoku, kad tam bija jāskūpsta impērijas valdnieces roka, kā to pieprasa oficiālā ceremonija. Uzlecošās saules zemes iedzīvotājs tā arī nesaprata, kāpēc viņam tas ir jādara.
Vēl šobaltdien lielākajā daļā austrumu Āzijas valstu publiska skūpstīšanās ir aizliegta, lai gan aizliegumi kļuvuši daudz maigāki, kā iepriekš.
Lielu skandālu izraisīja notikums, kad slavenais aktieris Ričards Gīrs labdarības pasākumā, kas norisinājās Deli, atļāvās noskūpstīt indiešu aktrisi Šilpu Šeti. Indieši uzskatīja, ka ir aizskartas viņu nacionālās tradīcijas. Bet kā šie stingrie noteikumi „iet kopā” ar „Kamasūtrā” aprakstītajiem skūpstiem, joprojām nav skaidrs.
Indiešu filmās skūpsti sastopami krietni retāk kā vardarbības ainas. Slavenā indiešu aktrise Aišvarija Raj, lai gan filmējas Holivudā, pret visu, kas saistīts ar skūpstiem un erotiku, attiecas ļoti cēlsirdīgi. Pat ainās ar Pīrsu Brosnanu (slavenākā viņa loma – Džeimss Bonds), kurās bija nepieciešams skūpstīties, viņa pieprasīja sev dublieri. Bet kā notika patiesībā, to mēs nezinām.
TV ekrānos skūpstu ainas nerāda ne tikai Indijā, bet arī Pakistānā, Irānā un arābu Austrumos. Bet cēlsirdīgie vēcāka gada gājuma ļaudis Japānā skūpstu laikā slēdz ārā televizorus.
Indijā (lai gan tā skaitās pati liberālākā valsts austrumos) pat skūpstīšanos citu priekšā var saņemt sodu, jo pēc likuma tā ir nepiedienīga uzvedība. Indijas policistiem nekas nav pretī nopelnīt, pieķerot mīlnieku pāri, kas pārkāpj morāles un tikumības normas. Lai nekristu acīs, tie pat pārģērbjas civilapģērbā un regulāri ielūkojas tumšākos nostūros.
Sods draud visiem (gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem), kas skūpstās publiski, Indonēzijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un vēl citās valstīs. Pagaidām stigri noteikumi ir arī Indoķīnā, Ķīnā, Korejā, Taivānā.
Japānā šis aizliegums ir atcelts. Skūpstus izmanto gan reklāmās, filmās, animācijā, videospēlēs un komiksos. Bet tomēr skūpstīties – tas nepavisam nav „japāniski”. Un bučojošies mīlnieki uz ielas – izņēmums.
