Sirds ir darbīgākais organisma muskulis, kam ir izšķirīga nozīme mūsu dzīvības uzturēšanā. Vienlaikus sirdsslimības ir biežākais nāves cēlonis.
Reklāma
25 milimetru diametrs ir aortai, lielākajais organisma artērijai. Tāds pats diametrs ir arī dārza šļūteinei.
40 cm/s var būt ātrums, ar kādu asinis plūst aortā.
300 gramu - tik daudz vidēji svre pieauguša cilvēka sirds. Masas atšķirība var būt liela, no 200 līdz 450 gramiem.
8 sekundes - pēc tik °īsa laika cilvēks zaudē samaņu, ja apstājas sirds.
Reklāma
1,5 reizes palielinās risks saslimt ar kādu sirdsslimību, ja neesi fiziski aktīvs - tā rāda pētījumi.
Smēķēšana 2-3 reizes palielina sirdslēkmju risku
18 dienas izdzīvoja pacients, kuram Dienvidāfrikas ķirurgs Kristiāns Bernards 1967. gadā veica pirmo sirds transplantāciju.
Autors: Foto: Science Photo Library
90 000 cilvēku pasaulē kopš tā laika ir ieguvuši jaunu sirdi. Gadā kopumā veic 3400 transplantācijas operāciju, taču trūkst sirds donoru.
118 dienas 2008. gadā bez sirds izdzīvoja 14 gadus vecā amerikāniete Džana Simonsa. Sūkņi uzturēja asinsriti, kamēr viņa gaidīja sirds transplantāciju.
Reklāma
600 000 cilvēku visā pasaulē ik gadu ievieto kardiostimulatoru. Tas ir vairāk, nekā dzīvo Somijas galvaspilsētā Helsinkos.
10 gadu - tik ilgi parasti kalpo kardiostimulators. Pēc tam tas jānomaina.
11 no 57 440 apsekotiem cilvēkiem sirds atrodās nevis parastajā vietā, bet ķermeņa labajā pusē. Šo īpatnbu sauc par dekstrokardiju.
Tev patiks šie raksti
